Trīspadsmitsvītru susliks (Spermophilus tridecemlineatus)

susliks.jpgSusliks ir grauzēju kārtas zīdītājs (Rodentia), pārstāv vāveru dzimtu (Sciuridae).
Ķermeņa garums 11-16 cm, astes garums 6-13 cm, piemīt savdabīgs krāsojums - uz tumši brūna fona stiepjas 13 šauras bālganas vai dzeltenīgas svītras, 5 no tām ir sadalītas uz lineāri izvietotiem plankumiem. Balss skaņa atgādina spalgu „čur - r- r- r". Rudenī iet ziemas guļā. Miegs suslikam ir ļoti dziļš - dzīvnieks ir absolūti auksts, tā ķermeņa temperatūra var pazemināties līdz 1°C. Pamostas no ziemas guļas martā vai aprīlī. Drīz pēc pamošanās notiek pārošanās un pēc 28 grūsnības dienām tam piedzimst 5-13 mazuļi. 26-28 dienu vecumā mazuļiem jau ir biezs apspalvojums ar svītrotu zīmējumu, mazuļi ir redzīgi.

Turēšana : susliki ir ļoti kustīgi dzīvnieki, kas arī augstu lec. Būra lielumam jābūt vismaz 1 m garumā, 0,5 m platumā, 0,5 m augstumā. Uz katru papildus dzīvnieku būra izmērus jāpalielina līdz 1,5 reizei. Var piebūvēt otro stāvu, kur dzīvnieks var uzrāpties pa koka stalažām. Suslikam nepieciešama papildus mājiņa, kur tas varētu paslēpties. Ļoti labi tādam nolūkam kalpo māla podiņš, kura dibenā var ielikt zāli, papīru vai lupatiņas. Smiltis 2 cm biezā slānī kalpos suslikam kā tualete. Pakaiši jāmaina ne retāk kā 1 reizi nedēļā. Kad susliks ir pieradināts, to var laist pastaigāties pa dzīvokli.
Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).

Ēdināšana: Kā pamatbarību suslikam vēlams dot cietās kviešu šķirnes, kukurūzu, sēkliņas, prosu, papildus var dot veikalos nopērkamas barības, kas domātas grauzējiem (pelēm, jūras cūciņām). Nepieciešams neliels daudzums siena, kas palīdz sagremot barību. Obligāti jādot koku zariņus - bērza, lazdas, augļu koku. Var dot pienenes, āboliņa lapiņas. Kā olbaltumvielu avotu droši var dot liellopu kauliņus nelielos daudzumos - tas arī stiprina zobus. Ieteicams dot laiku pa laikam nesaldinātu, dabīgo jogurtu, vājpiena biezpienu vai sieru. Olbaltumvielu tradicionāls avots - miltu tārpi, neliels vārītas olas daudzums. Ja susliks taisa pamatīgus barības krājumus - jāsamazina barības deva. Obligāti jābūt pieejamam tīram ūdenim - vārītam vai izlaistam caur filtru. No augļiem drīkst dot ābolus, bumbierus, avenes, zemenes, banānus, no dārzeņiem - burkānus, bietes, gurķus, kabačus.
Nedrīkst dot šokolādi, ozola, priedes, papeles zarus un lapas, avokado, zīles, puķkāpostus, kartupeļus. Dzīvnieki slikti panes arī kivi, kāpostus, sīpolus.

Dzirdināšana: brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens.

Ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu nekavējoties dodieties pie veterinārārsta!