Ak šīs
mazās sprogainās aitiņas! Viņi ir spējīgi apburt no pirmā
skatiena...
|
|
Jantar LV Metiens 'J'
audz.Irina B.
|
Šos
kaķus mēdz devēt dažādi - par aitiņām, pūdelīšiem vai par
lāčukiem, bet neatkarīgi no tā, kā viņus nodēvē, visi viņus
mīl. Nevienu patiesu kaķumīli nespēj atstāt vienaldzīgu šie
burvīgie radījumi.
Ir
patiesi interesanti arvien no jauna uzlūkot sprogaino kažociņu,
šķiet jaunas un jaunas sprodziņas rodas katru dienu. Tā vien
gribas glaudīt un mīļot šo jauko sprogaino jēriņu.
Selkirkas šķirnes kaķi ir ārkārtīgi uzticīgi, šarmanti un
apveltīti ar fantastisku raksturu. Viņi ļoti labprāt ļaujas
cilvēka rokām, labsajūtā skaļi murrājot, labprāt sēž uz
saimnieka pleca vai pat apvijas ap kaklu kā sprogaina šalle. Tomēr
katrs, kas viņus iepazinis piekritīs, ka Selkirkas reksi ir
spilgtas individualitātes - kā raksturā, tā arī pēc izskata.
Zinātāji stāsta, ka šie kaķi ir ideāli piemēroti dzīvei kopā
ar citiem kaķiem, jo nekad necenšas dominēt, bet gan lieliski
sadzīvo ar visiem.
Selkirka raksturs atspoguļo visu selekcijā izmantoto šķirņu
īpašības - britu īsspalvainā kaķa jaukais raksturs un
persieša delikātums kombinācijā ar īsspalvaino eksotu
rotaļīgumu. Selkirkas reksi ir ļoti pacietīgi un vienlaikus
maigi, bet arī līdzsvaroti. Viņus neizbiedēs ne spalgs durvju
zvans, ne putekļusūcēja rūkoņa. Selkirki ir vienmēr gatavi
rotaļām un maiguma ispausmēm ar cilvēku. Katrs, kam pieder šis
jaukais kaķis var apliecināt - selkirkas rekss ir neparasts,
inteliģents kaķis, kam ir būtiski būt nepārtrauktā kontaktā ar
cilvēku, viņš lieliski saprotas ar bērniem un mierīgi sadzīvo
ar citiem mājdzīvniekiem.
Selkirkas reksi ir jauna šķirne, kas radusies nejaušas mutācijas
rezultātā. Pirmssākumi meklējami 1987.gadā un kopš tā laika
šķirne kļuvusi zināma un poulāra. Visvairāk šo kaķu
cienītāju ir Amerikā, bet arī Eiropa aizvien vairāk iemīļo šos
jaukos kaķus.
Viss
iesākās nelielā ASV patversmē Vaiomingas štatā, kur nokļuva
kāds nejaušs mājas kaķes metiens. Viens kaķēns būtiski
atšķirās no citiem, ar ko piesaistīja sev darbinieces uzmanību -
zaļas acis un īsa, sprogota spalva, pat ūsas bija sprogainas.
Darbiniece atdeva dīvaino mazuli pieredzējušai kaķu speciālistei
Džerijai Ņūmenai, kas patiesi ieinteresējās par mazo kaķenīti,
ko patversmē nosauca par Miss de Pesto of Nofeis.
Kad kaķu jaunkundze sasniedza attiecīgu vecumu, no pārojuma ar
persiešu runci viņai piedzima seši kaķēni, no kuriem trīs bija
sprogaini, bet viens garspalvains. Kļuva skaidrs, ka Miss de Pesto
ir gan grspalvainības, gan sprogainības gēna nesēja. Sprogainības
gēns izrādījās dominants, kad pietiek ar vienu sprogainu vecāku,
lai kaķēni dzimtu sprogaini. Tā bija sensācija, jo visās līdz
šim zināmajās sprogaiņu šķirnēs - gan Devonas reksiem, gan
Kornišreksiem - sprogainība pārmantojās ar recesīvo gēnu
palīdzību - vajadzīgi abi sprogaini vecāki. Džerija Ņūmena
nolēma pievērsties jaunas šķirnes izkopšanai un pēc ilgām
pārdomām nolēma saukt sprogainos kaķus par Selkirkas reksiem. Par
godu savam vīratēvam.
Bet kā tad jāizskatās īstam Selkirkas reksam ? Pēc galvas
formas un ķermeņa uzbūves jālīdzinās britu īsspalvainajam -
drukns vidēja lieluma kaķis, spēcīgiem kauliem, paresnām kajām, apaļām pēdām, platām krūtīm. Kaķenes ir mazākas augumā,
bet ne smalkas. Galva apaļa, spalva nepieguļ cieši, bet gan
akotmati, gan pavilna ir mīksta un sprogojas. Kopumā izskats tiešām
atgādina mazus lāčukus dažādās krāsās, jo Selkirkiem ir
atļautas visas krāsas - galvenais, lai acu krāsa harmonētu ar
apmatojumu. Bet tā lā selekcijā tiek izmantoti dažādu šķirņu
kaķi, arī Selkirka ķermeņa uzbūvē tas redzams - garspalvainie
vairāk līdzinās persiešiem, bet īsspalvainie -britiem.
Īsspalvainajiem spalvai jābūt viļņoti samtainai, bet
garspalvainajiem spalva sprogojas cirtās. Visvairāk sprogu ir uz
vēdera, kakla un kājām - tā saucamās „bikses". Sprogojuma
intensitāte iedzimst - ir ģenētiski noteikta. Ģenētika tomēr
ir ļoti sarežģīta zinātne un ne vienmēr audzētāji visu var
paredzēt, tāpēc tik jaunā šķirnē kā Selkirkas reksi, kaķi
pēc sava tipa ir ļoti dažādi - katrs ir neatkārtojams un
unikāls. Tomēr visiem viņiem jābūt sprogainiem. Sprogojuma
kvalitāti ietekmē arī kaķa krāsa, spalvas struktūra, vecums,
dzīves apstākļi, klimats, veselības stāvoklis un daudzi citi
faktori. Piemēram ne kaķim, ne kaķenei nebūs krāšņākais
kažoks dzimumnobriešanas, mklēšanās laikā, kaķenei arī
grūsnības un laktācijas laikā. Viskrāšņāk spogaiņi
izskatās pēc mazgāšanas, ja ļauj spalvai izžūt dabiskā veidā,
pa laikam tikai pabužinot. Gadās, ka spalva izaug pārāk gara un
vairs neveidojas glītas sprogas. Tādā gadījumā vajag 1-2 cm
garuma uzmanīgi apgriezt un sprogojums atjaunosies.
Tomēr arī ar kaķiem ir tāpat kā ar cilvēkiem - kā matus
kopj, tā tie izskatās!
Katrīna
Kurčevska, audzētava „Katrin's"
http://cat.mau.ru
Viena no jaunākajām šķirnēm, kuru pamatā atzīst
tikai ASV klubi. Felinologu daļa uzskata, ka gēns, kas izraisa viļņotas
vilnas parādīšanos, eksistē dažādiem dzīvniekiem, tai skaitā arī visiem
kaķiem, pie tam periodiski parādās dažādu šķirņu kaķu metienos.
Amerikāņu audzētāju daļa uzsākusi šo kaķu selekciju un nodēvējusi tos
par silkerkas reksiem. Kaķi ir vidēji lieli, ar spēcīgu ķermeni, vidēji
garām kājām; galva trapecveida ar vidēji garu, paplatu degunu; acis
plati novietotas; ausis vidēji lielas un augstu novietotas. Vilna ir
mīksta, viļņota, pieļaujamas jebkuras krāsas. Jāteic, ka tikai daži
silkerkas reksi tiešām ir efektīgi, lielākā tiesa šo kaķu atstāj slima
dzīvnieka iespaidu, jo vilna izskatās izpūrusi un savēlusies, īpaši
tiem eksemplāriem, kuriem vilnas viļņojums vājāk izteikts.
Eiropā šo kaķu ļoti maz, ir arī Latvijā.
Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi", foto no interneta
|