|
Achi Solola Maya Gold
īp.M.Seppel
|
Reta un unikāla šķirne, kas radīta mērķtiecīgas selekcijas
ceļā - krustojot āzijas savvaļas leopardkaķi ( Felis
Bengalensis) ar mājas kaķiem. Zoologi āzijas leopardkaķi ierindo
tajā pašā kaķveidīgo grupā, kur ir lauva, tīģeris un
leopards. Galu galā entuziastu pūles vainagojās panākumiem -
krustojumi bija veiksmīgi. Pirmās paaudzes vīriešu kārtas
pēcnācēji gan bija neauglīgi, bet no kaķenēm, tālāk krustojot
ar mājas kaķiem, tika iegūti vairoties spējīgi pēcnācēji.
Galvenā organizatore un idejas autore amerikāņu bioloģe Džeina
Milla loloja cerību, ka cilvēki vairāk aizdomāsies par lielo
savvaļas kaķu saudzēšanu, ja tie asociēsies ar mājas mīluļiem.
Turklāt viņai gribējās radīt maigu mājdzīvnieku, kas būtu
mīļš, bet tomēr džungļu zvērs. Katrs bengāļu kaķēns nes
sevī 12 - 25% gēnu no sava savvaļas priekšteča leopardkaķa.
Tāpēc šie kaķi ir unikāli ar savu specifisko ‘'mežonīgo''
izskatu, ar apbrīnojamo plastiku kustībās un lielu patiku pret
rotaļām ūdenī. Daudzveit valdošais uzskats par šo kaķu
agresīvo raksturu neatbilsts patiesībai - pareizi audzināti
bengāļi var būt tādi paši mājas murrātāji kā ikviens mājas
kaķis. Viņi ir attapīgi, rotaļīgi un draudzīgi, īpaši
pieķeras savam saimniekam - it visur seko līdz kā sunītis. No
dabas bengāļi ir ar teicamu veselību, tīrīgi, pieticīgi
prasībās, labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, bet saglabā
līdera pozīcijas attiecībās ar tiem. Tomēr ir viens likums, kas
jāievēro bengāļa saimniekam - šim kaķlim ir nepieciešama
nedalīta saimnieka mīlestība un uzmanība. Mazie kaķēni ir
laicīgi jāsocializē un jāradina pie cilvēka rokām, jo citādi
var izaugt ‘'mežonēns''- savvaļas gēni izpaudīsies kā
neuzticība, aizdomīgums, tieksme pēc vientulības.
Pagājušā gadsimta vidū āzijas leopardkaķis, kas dzīvoja
galvenokārt Indijā, Pakistānā, Tailandē, Ķīnā , Filipīnā un
Tālajos austrumos, izrādījās apdraudēts savā dabiskajā vidē.
Malumednieki nežēlīgi iznīcināja šos kaķus krāšņā
plankumotā kažoka dēļ. Nošāvuši kaķeni, malumednieki mazos
kaķēnus tirgoja kā ‘'dzīvus suvenīrus'' Bangkokas ielās.
Tieši šādā ceļā iegūts kaķēns kļuva par aizsākumu vienam
no ekstravagantākajiem eksperimentiem felinoloģijas vēsturē.
Bija vajadzīgi daudzi gadi un rūpīgs darbs, lai nostiprinātu
eksotisko izskatu un radītu miermīlīgu raksturu, ko palīdzējuši
radīt dažādu šķirņu mājas kaķi. Bet ilgais eksperiments bija
veiksmīgs un 1991.gadā tika oficiāli atzīta jauna kaķu šķirne
- Bengālijas kaķis.
Bengālijas kaķis ir liela auguma - runči ievērojami lielāki
par kaķenēm, bet vidējais svars šķirnē ir 7-8 kg. Ķermenis
izstiepts, muskuļains un atlētisks , kaķenes ļoti slaidas un
elegantas .
Šķirnes
īpatnība ir izteikti garas pakaļkājas, kas kaķa gaitu dara
līdzīgu lielo savvaļas radinieku- leopardu un tīģeru- gaitai.
Kompaktā ķīļveida formas galva izskatās neparasti dēļ
‘'savvaļas'' ausīm - ar mazliet noapaļotiem galiem, tās
ir nelielas vai vidējas. Bengāļa deguns var būt pilnīgi taisns
vai ar nelielu kūkumiņu, acis brīnišķīgā smaragdzaļā krāsā
vai tikpat skaistā zeltaini dzeltenā krāsā. Vēl viena specifiska
iezīme - sabiezināti ‘'ūsu spilventiņi'' pie paliela
zoda , kas rada iespaidu par ‘'milzīgu, četrkantīgu''
muti, kad kaķis plaši žāvājas vai ņaud. Bengāļa astei jābūt
mēreni garai, stingrai un ar melnu galu. Spalva īsa, ļoti gluda..
Bengāļu lielākā rota un galvenā atšķirības zīme ir īpašais
krāsojums, kas mantots no savvaļas radiniekiem - no Tālo
austrumu leopardkaķiem mēreni gara spalva un dzeltenīgi pelēks
krāsojums ar dūmakainiem plankumiem, bet no siltzemju lepoardkaķiem
pavisam īsa spalva ar košiem plankumiem. Ir divu tipu krāsojums -
plankumainais rozešu un marmora. Apaļi plankumi izvietoti
gareniski pa ķermeni, bet krāšņākais ir „leoparda rozešu"
krāsojums - nenosakāmas formas rozetes ar melnu maliņu un
zeltaini brūnu vidiņu. Reizēm rozetes atgādina ķepas
nospiedumu, kas izskatās īpaši efektīgi. Bengāļa seja ir ar
izteiktām tumšām svītrām uz vaigiem un „ M" zīmi pierē.
Ap kaklu tumšu plankumiņu „krelles". Uz ķermeņa rozetes var
būt izvietotas dažādos rakstos, bet tikai ne šķērssvītrās.
Pamatkrāsa variē no bronzas dzeltenīga līdz kastaņkrāsas brūni
sarkanīgam. Svarīgi, lai pamatkrāsa izteikti kontrastētu ar
plankumiem. Vēders, kakls, krūtis un astes apakspuse gaišāka, ar
tumšiem pleķīšiem.
Marmora
krāsojums bengāļiem ir izteikts, ļoti elegants un košāks kā
citām kaķu šķirnēm.
Izveidotas
arī divas krāsu variācijas - „sniega barss", kam plankumi un
rozetes uz krēmkrāsas pamata, atgādina siāmas kaķa krāsojumu,
iespējamas arī zilas acis, kaķēni dzimst balti. Otra variācija
ir ‘'sudrabs'' ar tumšiem plankumiem uz sudrabaini gaiša
pamata .
Vispār
bengālijas kaķu krāsojums katrā apgaismojumā izskatās mazliet
citādi - arī tas ir mantojums no savvaļas senčiem.
(c)
Olga Fainicka, audzētava"Oleander"
Materiāls oģinālvaloda atrodas http://cat.mau.ru/ mājas lapā
Foto - Jekaterina Ecina, www.j-e.lv
|
