Šarpejs ir Ķīnas cīņu suns ar visai savdabīgu izskatu - āda uz visa ķermeņa, bet sevišķi uz kakla un galvas krīt lielās krokās. Šķirnes vēsture skaitāma gadu tūkstošos, taču rakstiskas liecības nav saglabājušās. Ķīnā senatnē šarpeji tika uzskatīti par nabadzīgo ļaužu līdzgaitniekiem, to saimnieki neprata nedz rakstīt, nedz lasīt. Vēlākos gados šarpeji apsargājuši klejojošos mūkus, nodarbināti medībās, mājokļu un ganāmpulku apsargāšanai, arī kā cīņu suņi. Līdz pat laikam, kad Ķīnā tika ierobežota suņu turēšana, ar tīršķirnes suņu audzēšanu neviens nenodarbojās. Tikai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad šarpeji jau atradās uz izmiršanas robežas, tika uzsākta plānveidīga audzēšana, ar grūtībām atrodot piemērotus dzīvniekus.

Šarpejs ķīniešu valodā nozīmē "smilšu āda", kas trāpīgi raksturo asā, īsā, stāvā apmatojuma struktūru un krāsu. Līdzīgi kā čau-čau, arī šarpejiem raksturīga tumši violeti zila mutes gļotāda un mēle. Visu ķermeni vairāk vai mazāk klāj ādas krokas, kas selekcijas procesā veidotas, lai pretiniekam būtu grūtāk iekosties kaklā un piespiest šarpeju pie zemes. Augumā šarpejs nav pārāk liels - augums nepārsniedz 46-51 cm, svars - 16-20 kg. Šim sunim ir spēcīgs kvadrātveida ķermenis ar taisnām kājām, aste ciešā gredzenā piespiesta pie muguras.

Šķirnes cienītāji augstu novērtē suņu savdabīgo izskatu. Flegmatiski mierīgie, taču neatkarīgie, valdonīgie un atturīgie šarpeji var sagādāt zināmas problēmas nepieredzējušiem saimniekiem. No ģimenes loka šarpejs izvēlas vienu saimnieku, kam ir bezgala uzticīgi, pret pārējiem izturas vienaldzīgi. Mājās diezgan modri un uzticami sargi, svešus sagaida ar skaļu riešanu. Šarpeja apmācībā jāievēro konsekvence, sunim nepieciešams pašpārliecināts saimnieks. Audzinātājam jābūt pacietīgam un neatlaidīgam, sevišķi ar "vīriešu" kārtas pārstāvjiem, kas mēdz būt stūrgalvīgi un kauslīgi.

Šķirnei attīstoties, liela uzmanība tika pievērsta suņu eksterjera veidošanai, audzētāji centās panākt lielāku ādas kroku izveidošanu, kas nelabvēlīgi ietekmēja suņa veselību. Pašlaik šī iezīme netiek uztverta kā noteicošā, tādēļ šarpeji mazāk slimo ar raksturīgajām ādas un acu slimībām. Īsais apmatojums neprasa specifisku kopšanu, lielāka uzmanība jāpievērš ādas krokām un ķepām, raugoties, lai nerastos iekaisumi.

Materiāla tapšanā izmantota "Suņu avīze"