Velsas korgijs kardigāns un Velsas korgijs pembroks ir vieni no mazākajiem ganu suņiem pasaulē - to augums nepārsniedz 32 cm.

Korgiji bija pazīstami Velsas kalnos Lielbritānijā jau ķeltu laikos. Iespējams, ka to priekšteči ir bijuši senie kūdras špici. Izpildot gana un sarga pienākumus, korgiji bija uzticami Velsas zemnieku palīgi. Veiklie suņu pārdzina lopu un poniju ganāmpulkus, izmantojot vieglus kodienus kājās, izveicīgi izvairoties no lopu spērieniem. Zemnieki izmantoja darbīgos suņus arī mantas un mājokļa apsargāšanai un sīku zvēru, putnu medībās.

Līdz pat 19. gadsimta sākumam Velsas korgiji kardigāni un pembroki bija pazīstami tikai dažos Velsas ciemos, tos brīvi krustoja savā starpā, līdz tika atzītas divas oficiālas šķirnes. Velsas korgijs pembroks (attēlā) bija mazāk pazīstams nekā tā radinieks kardigāns. Galvenā atšķirība šīm šķirnēm ir ķermeņa uzbūve un aste - kardigāniem tā vienmēr bijusi gara līdz zemei, kā arī kažokam iespējama lielāka krāsu daudzveidība. Pembrokiem, atšķirībā no kardigāniem, astes tika kupētas, vēl aizvien mēdz piedzimt kucēni ar īsām astēm. Kardigāni ir smagnējāki, tiem ir lielākas un apaļākas ausis. Velsas korgiji pembroki iekarojuši popularitāti kā karalienes Elizabetes mātes mīluļi, kas vēl joprojām ir šīs karaliskās ģimenes galma neatņemama sastāvdaļa.

Gudrie un apķērīgie Velsas korgiji ir enerģijas pārpilni, mācās ātri un labprāt, ātri saprot, ko saimnieks no viņiem sagaida. Viņi ir saglabājuši savus sarga instinktus, kā arī tieksmi kost kājās, no kā suņi apmācības laikā jāatradina. Neraugoties uz īsajām kājām un šķietami neveiklo garo ķermeni, Velsas korgiji ir cienījami pretinieki suņu veiklības sacensībās. Nelielos suņus iespējams turēt pilsētas apstākļos, taču labāk tie jutīsies ierastā vidē laukos. Dzīvoklī turētiem korgijiem jādod iespēja doties garās pastaigās vai piedalīties sacensībās.

Modrie, pašpārliecinātie dzīvnieki ļoti pieķeras saimnieka ģimenei, mēdz būt pārdroši. Uzticīgi un aktīvi kompanjoni. Pret saimnieku un ģimenes locekļiem izturas labsirdīgi un atsaucīgi, ir paklausīgi, bet apveltīti ar lielu pašapziņu. Pret bērniem izturas draudzīgi tik ilgi, cik bērni ir labi pret suni. Enerģiskie suņi mīl savu māju - neskatoties uz mazo augumu, ir modri un drosmīgi sargi, ir uzticīgi mājām un nemēdz klaiņot. Piemēroti aktīviem cilvēkiem, viegli apmācāmi. Latvijā patlaban ļoti populāri.

Materiāla tapšanā izmantota "Suņu avīze"