Vairāk par ūdens ķīmiju

Iepriekšējā rakstā apskatījām amonjaka un amonija ietekmi uz zivtiņu organismi, šo vielu veidošanās procesus, pieņemamo daudzumu un rīcību piesārņojuma gadījumā, bez kuras zivtiņas noteikti ies bojā vienas vai vairāku dienu laikā. Atgādināšu, ka amonjaku rada pašas zivis, bet ūdenī tas reaģē un pārtop par amoniju. Ja ūdens ir mīksts, pārveidojas gandrīz viss amonjaks. Ja ūdens pH reakcija ir augstāka par 7, tad lielākā daļa amonjaka paliek nemainīga. Amonjaka koncentrācija sasniedz maksimumu 3-4 stundas pēc barošanas. Arī pH svārstību gadījumā amonijs atkal var pārveidoties par amonjaku un zivis negaidīti mirst. Paaugstināta amonjaka koncentrācija spēj nobeigt akvārija iemītniekus vienas dienas laikā, savukārt, ja akvārijā ir daudz amonija, zivis mokās nedaudz ilgāk - 5-7 dienas.

Sekojošā tabula rāda amonjaka daļu kopējā amonjaka un amonija koncentrācijā (tieši to nosaka akvārija ūdens testi), atkarībā no saldūdens temperatūras un aktīvās reakcijas (pH).

Tabulas sastādīšanai izmantoti materiāli no "Fish Medicine", ed. by M. Stoskopf, 1993, W.B. Saunders Company.

Vairumā gadījumu nav nekādas vajadzības izdalīt tieši amonjaku. Pietiek, ja noteiksiet kopējo amonija un amonjaka daudzumu ūdenī, pie kam abu šo vielu summārais daudzums nedrīkst pārsniegt 0,5 mg/l.

Dzeltenie laukumi tabulā norāda, kurā brīdī pie kopējā amonjaka daudzuma 0,5 mg/l, sāk parādīties brīvais amonjaks. Sākotnēji tā devas (no 0.01 līdz 0.02 mg/l) nav īpaši toksiskas (dzeltenās rūtiņas). Rozā laukumos redzamas kopējā amonjaka koncentrācijas liecina, ka brīvais amonjaks jau kļūst ievērojami indīgāks (NH3 koncentrācija ir no 0,02 līdz 0,1 mg/l). Sarkanās rūtiņas demonstrē brīvā amonjaka koncentrāciju, kas pārsniedz 0,1 mg/l. Vairums akvārija iemītnieku pie šādas brīvā amonjaka koncentrācijas var iet bojā dažu dienu vai par stundu laikā.

Tabula uzskatāmi demonstrē, ka, palielinoties ūdens temperatūrai un pH rādījumiem, pieaug saindēšanas draudi ar brīvo amonjaku. Bez tam, jo siltāks ir ūdens un, jo sārmaināks (pH virs 7 grādiem), jo indīgākas kļūst pašas apspriežamās vielas - amonijs un amonjaks.

Tātad, ja vien jums nav pie rokas amonjaku neitralizējošie preparāti, nav ieteicams paaugstināt ūdens temperatūru zivtiņu ārstēšanas periodā, kā to bieži vien iesaka darīt. Atcerieties, ka šāds solis var nevis glābt jūsu zivis no slimības, bet gan nogalināt, jo amonjaks kļūst jo bīstamāks, jo siltāks ir ūdens.

Lūk reāls gadījums:
Ūdens testēšanai ir ņemts no akvārija ar zelta zivtiņām, kurā bieži vien „nez kāpēc" mirst zits .Akvārijā ir lieliska aerācija, zemi nitrītu un nitrātu rādījumi, stabils pH līmenis. Taču zivtiņas katru reizi saņem dāsnu barības devu. Bojāejas iemesls - saindēšanā ar amoniju Kāpēc tieši amoniju, nevis amonjaku, par kura toksiskumu ir daudz dzirdēts? Ielūkojieties tabulā. Pie redzamajiem temperatūras un pH rādījumiem brīvā amonjaka daļa kopējā amonjaka daudzumā (šoreiz tie ir 2 mg/l) ir apmēram 0,01 mg/l. Ar tādu koncentrāciju nepietiek, lai nobeigtu zivis. Kā secinājums, pie vainas ir amonijs, kas kļūst bīstams mīkstā ūdenī. Kopējā ūdens cietība akvārijā, kur veikta ūdens testēšana ir 3° GH).

Šis materiāls tika sagatavots nolūkā palīdzēt akvāriju īpašniekiem, īpaši iesācējiem izprast briesmas, ko zivīm rada amonija un amonjaka uzkrāšanās ūdenī. Šo vielu un vides mijiedarbības izpratne palīdzēs noskaidrot cik „ietilpīgs" ir akvārijs un kādas zivis var un, kādas nevar turēt tajā. Īpaši tas attiecas uz mazajiem apaļajiem, vai kādas citas formas akvārijiem. Zivis tajā kļūst slimas ne jau tādēļ, ka tām nepatīk skatīties uz greizo pasauli, ko rāda sfēriskais stikls, bet gan tādēļ, ka tās cieš no hroniskās saindēšanā ar amoniju un amonjaku.

Piebildes:

1. Ūdens testi ļauj noteikt summāro amonjaka un amonija daudzumu akvārijā Parasti to dēvē var „amonjaks/amonijs", „kopējais amonijs", vai „kopējais amonjaks". Izejot no šiem summārajiem rādījumiem, ar tabulu palīdzību nosaka brīvā amonjaka daudzumu. Tieši šo vielu tradicionāli uzskata par zivju bojāejas iemeslu. Pēc šī raksta kļūst skaidrs, ka nav nepieciešamas izdalīt atsevišķi tieši brīvo amonjaku, jo arī amonija toksiskā iedarbība var nogalēt akvārija iemītniekus. Galvenais ir atcerētie, ka zivtiņu pastāvēšana ir apdraudēt jau pie kopējā amonjaka koncentrācijas 0,3 - 0,5 mg/l. Praktiskā ziņā tabulas ir vērts pie lietot tikai, nosakot ūdens parametrus akvārijā, kur pH visu laiku ir vairāk nekā 7,5 grādi, bet temperatūra 26 un vairāk, vai arī gadījumā, ja ir nepieciešams kādu laiku paturēt zivis nelielā tilpnē un vajag noskaidrot, vai tajā viņām draud akūta amonjaka saindēšanās.

2. Spēcīga ūdens aerēšana nedod pilnīgi nekādu rezultātu, ja runa ir par amonija koncentrācijas samazināšanu. Šis jons nespēj pārtapt par gāzi un izgaist no ūdens. Amonjaks, gluži pretēji ļoti vieglai „aizlido" no ūdens. Katram ir zināma ožamā spirta smaka, un tas ir koncentrēts amonija šķīdums spirtā. Tomēr, amonjaks viegli šķīst ūdenī. Tādēļ pat pie ļoti spēcīgas aerēšanas daļa amonjaka paliek ūdenī. Tā kā amonjaks ir toksisks pat ļoti mazos daudzumos (0,1-0,2 mg/l izraisa akūtu saindēšanos), arī šīs „paliekas" ir ļoti bīstamas, bet izpūst tās no ūdens nav iespējams. Un tomēr, neskatoties uz to, cīņā ar amonjaka/amonija indīgo ietekmi uz zivtiņu organismiem, aerācija ļoti palīdz, jo piesātina ūdeni ar skābekli, izpūš ogļskābo gāzi un palīdz zivtiņām elpot.

3. Akvāriju tēmai veltītajās grāmatās nekas nav rakstīts par amonija kaitīgo ietekmi uz zivtiņu un citu akvārija iemītnieku organismiem. Un tomēr, mūsdienu zinātniskajā literatūrā tādi dati ir minēti. Izejot no pētījumiem, var uzskatīt, ka amonijs pats par sevi ir ļoti toksisks, pie tam tas kļūst bīstamāks skābā ūdenī. Tādēļ, ja akvārijā atklājas augsta amonjaka/amonija koncentrācija, nesteidzieties pazemināt pH, lai amonjaks pārveidotos amonijā.

4. Ūdenim nekādā gadījumā nedrīkst pievienot sāli, ja tajā, izņemot amonjaku ir arī daudz nitrātu (vairāk par 80mg/l). Jāpiebilst, ka bruņu sami (corydoras), karpveidīgie, labirinta zivis un bocijas, kā arī kalamaihti slikti pārcieš sāli. Tieši tādēļ šis „tautas medicīnas" paņēmiens, kā glābt zivis no amonjaka/amonija saindēšanās tiek minēts pats pēdējais.

Tulkoja Katarīna Šterna
Viss raksts krievu valodā atrodams http://www.vitawater.ru/aqua/hydro/amm.shtml