Amonjaks un amonijs. Kura no šīm vielām ir indīgāka un vairāk kaitē akvārija zivtiņām? Viena nogalina ātri, otra - lēni, bet abas neizbēgami ar 100% drošu rezultātu.

Katrā daudz maz „pieklājīgā" akvārija lietām veltītā grāmatā plaši un skaidri ir rakstīts par kaitīgo amonjaka ietekmi. Arī Dinozoo mājas lapā un citur internetā šī tēma tiek apspriesta. Taču zivtiņu slepkavošana mazos akvārijos ar amonjaka „izmantošanu" turpinās joprojām.

Šo materiālu publicējam, lai atkal atgādinātu, ka nedrīkst turēt zivis maza tilpuma akvārijos. Izņēmums ir tikai ļoti mazas zivtiņas, kuras mīt akvārijos ar dzīvajiem augiem un kārtīgu filtrēšanu/tīrīšanu.

Tomēr ir viens būtisks moments, kuru nekur tā īsti neapspriež. Tas, ka amonjaks ir kaitīgs, zina gandrīz jebkurš daudz maz pieredzējis akvārija īpašnieks, bet par amonija (amonjaka jonizētā forma NH4+) kaitīgumu materiālu gandrīz nav. Pie tam, pastāv kļūdainas viedoklis, ka šī viela vispār nav kaitīga zivīm. Tomēr amonijs arī spēj nobeigt skaistās akvārija iemītnieces, tikai nevis vienas dienas, bet aptuveni nedēļas laikā.

Veikalos pārdošanā esošo amonija/amonjaka testu iepakojumos var atrast tabulas, ka ļauj noteikt brīvā amonjaka daļu. Tiek uzskatīts, ja rādījums ir mazāks nekā 0,01 mg/l, tad zivtiņām nekas nedraud. Taču ūdenī joprojām ir amonijs un tas, kā jau minēts, arī ir kaitīgs.

Visā pasaulē ik gadu tiek pārdots miljoniem zelta zivtiņu un 99% no tām ir nolemtas nāvei. Iesācēji un dāvanu meklētāji nez kāpēc izvēlas tieši šīs zivis un apaļo akvāriju. Šis ir vienreizēji noturīgs un tik pat nāvējošs stereotips, kuru izskaust šķiet neiespējami.

Šādos un vēl mazākos „akvārijos" savu galu rod vairums zelta zivtiņu. Tik mazā tilpumā zivis saindējas ar saviem ekskrementiem un mirst dažu dienu, vai nedēļu laikā. Tostarp normālos apstākļos šīs dzimtas zivis spēj nodzīvot 15-30 gadus!	Savukārt, šādā akvārijā, kur uz vienu zivi ir ap 40 litriem ūdens, kur ir ierīkota jaudīga filtrēšanas sistēma, zivis ne tikai jūtas labi, bet arī izskatās lieliski, aug lielas un krāšņs. Tādas, ka par Ķīnas imperatoram nebūtu jākaunas.

Iepriekšējs nodoms vai visparastākā muļķība?

Internetā 5 minūšu laikā var atrast neskaitāmus attēlus, kas kultivē šaušalīgo stereotipu „zelta zivtiņa apaļā akvārijā tas ir skaisti!". Pat visai cienījamos izdevumos gadās ieraudzīt attiecīgas bildes. Cilvēkiem pat šķiet, ka apaļš akvārijs ir ideāls un ne lielāku, nedz arī citas formas trauku pirkt nevajag un, ja zivis iet bojā, tad pie vainas ir tirgotājs nevis pats saimnieks, ka nolēmis zivi nāvei.

Taisnības labad jāpiebilst, ka paši apaļie akvāriji, vai vienkārši mazas „burkas" (10-30 litri) nav ne labas, ne sliktas. Viss ir atkarīgs no tā, kā tās ir ierīkotas, kas tajā dzīvo un, kā akvārijs tiek apkalpots.

Zivis savas dzīves darbības rezultātā izdala amonjaku (NH3), kas nonāk ārējā vidē, tātad, akvārija ūdenī. Ja tas nav pārāk sārmains, lielākā daļa amonjaka pārvēršas par amoniju (NH4+). Amonjaka un amonija koncentrācijas korelācija ir atkarīga no akvārija ūdens skābuma līmeņa (pH), temperatūras un mineralizācijas. Ievērojams amonjaka daudzums var būt tikai sārmainā ūdenī ar augstu pH līmeni. Skābā un mīkstā ūdenī, kāds parasti ir akvārijos ar dzīvajiem augiem, praktiski viss amonjaks pārvēršas amonijā. Jāpiebilst, ka gan amonijs, gan amonjaks lieliski šķīst ūdenī pie „akvārija" temperatūras un neizgaist arī pie visspēcīgākās aerācijas. Abas šī vielas ir noturīgas pret ķīmisko oksidētāju ietekmi un oksidējas tikai pateicoties īpašo nitrificējošo baktēriju darbībai. Amonija un amonjaka oksidācija norit gruntī un biofitra substrātā, kur mīt baktēriju kolonija, par to ir rakstīts atsevišķā rakstā http://www.petnet.lv/dinozoo/index.php?option=com_content&task=view&id=1969.

Oksidēšanās padara amoniju un amonjaku nekaitīgākus, jo pirmajā posmā veidojas nitrīti (arī visai indīgi), bet turpmāk tie pārtop par nitrātiem, kas ir samērā nekaitīgi. Amonjaka likvidēšanai var izmantot dažādus sorbentus un reaktīvus, kas to sasaista un pārvērš netoksiskā formā. Secinājums: ja akvārijā nav piemērotais zivju daudzums, vai tās ir pārāk lielas kādam konkrētam tilpumam, ja nav kārtīgas biofiltrēšanas sistēmas, ūdens netiek mainīts pienācīgi, tad ūdens pasaule, kurai būtu mūs jāiepriecina, pārvēršas par sava veida „gāzes kameru" zivīm.

Amonjaks ir ļoti indīgs. Tas ātri sagrauj zivju elpošanas sistēmu un, pēc tam arī citus fizioloģiskus procesus. Amonija graujošā ietekme uz zivs žaunām izpaužas pēc 5 un vairāk dienām, bet tā ir ne mazāk bīstama. Cīnīties ar žaunu nekrozes sekām, ko radījusi amonija ietekme, ir ļoti grūti. Pat, ja zivis izdzīvo, sekas var būt jūtamas vēl vairākus mēnešus. Šajā periodā zivis ir jutīgākas un uzņēmīgākas pret dažādām slimībām un var iet bojā arī, vienkārši saslimstot.

Žaunu paraugs no zivs, kura kādu laiku nodzīvojusi ūdeni ar paaugstinātu amonija saturu (1-2 mg/l). Sarkanās bultiņas norāda uz stipri pietūkušām elpošanas krociņām. Asinis tādās žaunas necirkulē normāli, bet palēnināti, kā dēļ zivs cieš no skābekļa trūkuma. Baltās bultiņas apzīmē vietas, kur ieperinājušās metacirkāriju tramatodes.

Ir tāds termins „amonjaka trieciens", ko izmanto profesionālie zivju audzētāju un tirgotāji. Šādu triecienu rezultātā var iet bojā visa akvārija populācija. Mehānisms ir šāds: ja akvārija ūdens netiek attīrīts vai nomainīts, zivis izjūt stresus. Šādā situācija zivis izdala amonjaku vēl intensīvāk. Rezultātā amonjaka/amonija koncentrācija ūdenī paaugstinās, savukārt, radot vēl lielāku stresu. Un amonjaka/amonija daudzums ūdenī palielinās lavīnveidīgi. Svarīgākais ir saprast, ka šīs procesā norise ir jo ātrāka, jo mazāks ir akvārija tilpums. Tādēļ, nereti, mazie akvāriji iesācēja rokās pārvēršas par zivtiņu kapsētu. Pārliecināties par amonjaka problēmu var jebkurš, vienkārši, iegādājoties akvārija ūdens testus. Ielaidiet zivtiņu mazā traukā bez filtra, pabarojiet to un pēc 4-6 stundām veiciet ūdens testēšanu.

Pareizi ierīkotā akvārijā, kur zivtiņu skaits atbilst tilpumam un iekārtojumam, amonjaka/amonija nedrīkst būt nemaz.

0,3 mg/l, ir pieļaujamās koncentrācija robeža. Dzīve šādā ūdenī nebūs diez ko veselīga. Zivtiņas neaugs, cietīs no stresa un būs uzņēmīgas pret dažādām slimībām.

0,6 mg/l ir absolūtā galējība, kas liecina, ka zivtiņu akvārijā ir pārāk daudz. Izņemot iemītnieku skaita samazināšanu, vajadzētu padomāt par biofiltra ierīkošanu vai uzlabošanu. Ieteicams pārbaudīt, vai ēdināšanas laikā barība netiek iesūkta filtrā. Iespējams, akvārijā ir lieli akmeņi, starp kuriem barība sakrājas un pūst. Viens no dabiskākajiem risinājumiem ir iestādīt vairāk dzīvo augu. Tie lieliski tiek galā ar problēmu, izmantojot amoniju kā slāpekļa avotu. Tiesa gan augi, spilgtā gaismā var izlietot visu ogļskābo gāzi un tas nozīmē krasu pH paaugstināšanos, kas var izraisīt šoku zivīm. Kā jau minēts, pie augstiem pH rādījumiem, amonijs var pāriet toksiskajā amonjakā. Lai tā nenotiktu, vajadzētu nodrošināt papildus CO2 padevi akvārijā. Vārdu sakot, šīs paņēmiens nederēs „zaļiem" iesācējiem.

1,2 mg/l ir trauksmes signāls. Steidzami jāķeras klāt zivju glābšanas akcijām. Jau pie pH 7,5 šāds amonija/amonjaka daudzums ir ļoti bīstams. Tiesa gan, pat pie pH 8 amonjaka daudzums vēl nebūs pietiekami liels, lai tuvākās diennakts laikā par tās klātbūtni varētu spriest pēc zivju uzvedības: Aktīva elpošana, gļotu slānis uz ķermeņa un nāve, ar plaši izplestām žaunām, muti un spurām. Aina būs nedaudz cita: zivju gļotas kļūs nedaudz dūmakainas, spuru pamatnēs, acīs, pie mutes būs asins izplūdumi. Iespējami asins izplūdumi iekšējos orgānos, kā dēļ barība netiks pienācīgi pārstrādāta. Pirmā pazīme: bāli ekskrementi ar nepārvārīta ēdiena daļiņām. Zelta zivtiņas un teleskopi šādā situācija daudz laika pavada vienkārši guļot uz grunts un „pieceļoties" tikai, lai paēstu. Zivis ātri saslimst un bieži iet bojā no visvienkāršākajām slimībām.

Ko darīt?

Turpinājums sekos!

Tulkoja Katarīna Šterna

Viss raksts krievu valodā atrodams http://www.vitawater.ru/aqua/hydro/amm.shtml