Kas ir galvenais akvārijā?

Daudzi nekavējoties atbildēs - zivis. Bet vai tā būs visa patiesība? Protams, akvārija noformējums ir gaumes lieta un par to nav nekādas vajadzības strīdēties, taču pie visa tā, ka akvāriji mūsdienās mēdz būt dažnedažādu formu un izmēru, neskatoties uz to, ka noformējumos izmanto visu, sākot ar dimantiem un beidzot ar celmiem, ir jāatceras viena būtiska, fundamentāla lieta - akvārijs ir dzīvs! Un kā jau dzīva "būtne", vai šinī gadījumā biocenoze (zivju, baktēriju, sīkbūtņu, augu u.t.t. kopums kādā konkrētā vietā), pakļaujas dabas likumiem. Viens no svarīgākajiem matērijas (un enerģijas) nezūdamības likums. Akvārijs, lai cik mazs tas nebūtu, pakļaujas tam. Bez šaubām, zivtiņu sugu un dadzuma izvēle, daudzējādā ziņā nosaka arī akvārija noformējumu. Vairumā gadījumu dizainam un ekosistēmas līdzsvarotai pastāvēšanai izmanto dzīvos augus. Taču ir akvāriji, kur augi nespēj pastāvēt. Tādi ir pussāļie akvāriji, kurus noformē ar akmeņiem un koka zariem, kā arī slaveno Āfrikas lielo ezeru cihlīdu akvāriji. Arī tajos augus prakstiski neizmanto. Kāpēc? Jo pussāļā ūdenī maigie saldūdens augi iet bojā, bet jūras radiniekiem ir par maz minerālvielu un vide ir pārāk neitrāla, neieresta. Savukārt, cihlīdu akvārijos paši iemītnieki "parūpējas" par augiem - daži tos ēd, bet citi vienkārši necieš, ja kaut kas traucē pārvietoties. Šādos akvārijos ūdens attīrīšanas uzdevums lielā mērā gulstas uz tehnikas. Parasti, tiek izmantoti lielie ārējie bioloģiskās filtrācija aparāti, kas pārvērš kaitīgās vielas (amonjaku, nitrītus un nitrātus) par mazāk kaitīgām un daļēji atbrīvo vidi no šāda piesārņojuma. Iepriekš jau ir stāstīts par to, no kurienes akvārijā rodas amonjaks un pārējās minetās vielas. Ja ir vēlēšanās atsvaidzināt šo informāciju, tad lūk šeit http://www.petnet.lv/dinozoo /index.php?option=com_content&task=view&id=1969 ir raksts par slāpekļa ciklu. Tomēr šaubos, un arī pieredze liecina, ka ne vienmēr cilvēka izgudrots aparāts spēj nodrošināt ūdens attīrīšanu, kāda vērojama dabiskās ūdens tilpnēs. Protams, tās ir lielākas un uz vienu piesārņotāju, proti, zivi, pienākas neizmērojami lielāks ūdens daudzums, taču dabā augi neaug tīk lielos daudzumos, kā pareizi izveidotos akvārijos. Tātad, noformējot savu mazo dabas stūrīti, akvārija īpašnieks var mēģināt sasniegt līdzsvaru, stādot pietiekoši dzudz dzīvo augu.

Tie, kuriem augi patīk vairāk, nekā zivis, garneles un citas radības, tie, kuri veido tā dēvētos "holandes" akvārijus, izvēlās delikātas maza radībiņas ar ļoti mazām mutītēm, kuras nespēj nokost ne kumosiņu no kārotajiem zaļumiem. Nekad augu kolekciju tilpnēs nedzīvo zelta zivtiņas, sinodontys sami, cihlīdas, lielās tetras, piemēram, meksikāņu tetra, šo šīs zivis ēd augus. Ko tad darīt tiem, kuriem tieši šīs skaistules iet pie sirds visvairāk? Vai upurēt dārgos un skaistos augus, pastāvīgi papildinot stādījumus, var arī veidot tilpnes dizainu līdzīgi kā jau minētie pussāļie, vai cilhīdu akvāriji un zaudēt cerības, ka akvārijs funkcionēs normāli, aļģes tajā neaugs un zivis jutīsies komfortabli? Viss, kas būtu jāsaprot akvārija īpašniekam, ir, ka augi nav tikai noformējuma elements, tie attīra akvāriju, sniedz patvērumu zivīm, kurām vienkārši nav ne kur paslēpties, ne kur bēgt, rada vidi nārstošanai, normālai attīstībai, ļauj zivīm veidot sabiedrības šūniņas, neizjūtot stresu un pilda arī dekoratīvo funkciju. Pateicoties dzīvajiem augiem, akvārija hidrosistēma pastāvīgi un dabiskā veidā attīrās no piesārņojuma, bet zivis jūtas daudz maz normāli un nekrīt panikā ne no kaimiņu aktivitātēm, ne arī no cilvēku uzmanības. Un, atgriežoties pie jautājuma par augu uzturvērtību dažu zivtiņu skatījumā, gribu sacīt, ka arī savi plusi te ir saskatāmi. Augos ir daudz minerālvielu un vitamīnu, kas zivtiņām nāk tikai par labu. Ja akvārijā ir izteikti veģetārieši, tos ir jāpiebaro ar dārzeņiem un zivtiņu barību, kuras sastāvā ir spirulina, vai citas aļģes. Savukārt augu kolekcijā ir jāiekļauj ātri augoši un "garšīgi" augi, piemēram, kads no Hygrophila dzimtas.

Kas tad ir nepieciešams augiem, lai justos un izskatītos labi, kā arī, lai pildītu funkciju, kas atšķir dzīvos augus no plastmasas "kolēģiem", proti vairotos? Ogļskābā gāze, kas, būtībā, ir celtniecības materiāls augiem. Minerālvielas, kuras ļauj būvēt šūnas maksimāli ātri un kvalitatīvi, skābelkis naktī visam auguam, bet dienā arī saknēm. Gaisma, lai notiktu fotozintēze. Taču viena no pamatvērtībām, no kuras ir atkarīga auga pastāvēšana un izplatīšanās, ir grunts. Protams ir peldošie augi, kuriem nav nekādas vajadzības iesakņoties kādā konkrētā vietā. Ir tā saucamie garstiebru augi, kuru saknes veidojas visa stiebra garumā, pēc nepieciešamības. Šādi augi arī neiesakņojas vienā vietā, bet gan aug garumā un sazarojas, atkarībā no gaismas daudzuma un stiebra bojājumiem. Taču akvāriju kultūrā ļoti populāri ir arī augi ar sakņu sistēmu. Tādi ir visi Cryptocoryne, Echinodorus, Vallisneria dzimtu augi un daudzi citi. Šiem augiem ir plaša saķņu sistēma. Lai nodrošinātu augiem labas iesakņošanas iespējas, pietiekamu skābekļa pieplūdi saknēm un iespēju vairoties, tad grunts izvēle ir viens no būtiskākajiem akvārija izveides, jeb tautā dēvētās "startēšanas" jautājumiem.

Kādu grunti pirksim?

Veikalos var nopirkt jebkādu - sākot ar koraļļu smiltīm un beidzot ar stikla pērlītēm. Protams, savs pielietojums ir pirmai un savs šarms otrai "gruntij", bet kā jutīsies augi, ja tos iestādīt šādā substrātā? Pārāk sīkas daļiņas sablīvejās ļoti cieši. Tādā gruntī gan augu saknes, gan dažādas zivtiņu barības atliekas un citas organiskās vielas ļoti ātri sāk pūt. Tas notiek tādēļ, ka starp grunts daļiņām nav ūdens kustības un skābekļa pieplūdes, kas ļauj augiem attīstīt sakņu sistēmu un augt, bet baktērijām, kuras mīt gruntī, vairoties un tikt galā ar organisko vielu pārstrādāšanu. Savukārt pārāk lieli akmentiņi nepieguļ viens otram pietiekoši tuvu, starpas starp tiem ir pārāk lielas un augi nespēj kārtīgi iesakņoties. Pie tam ūdens visu laiku aizskalo vērtīgās vielas. Optimalais grunts izmērs ir 4-7 mm. Tomēr arī nedaudz sīkāka, vai rupjāka grunts, ja tā ir labi kalibrēta, noder augu akvārija izveidei. Galvenais, lai daļīņas ir vienāda izmēra, jo tad starp tām veidojas vienādas atstarpes.

Joprojām pastāv mīts par daudzslāņainas grunts veidošanas lietderību... Katram latvietim ir zināms teiciens " akmeņi aug". Katru pavasari Lativijas lauki dod pastāvīgu laukakmeņu ražu. Tas notiek tādēļ, ka lietus ietekmē sīkākas daļiņas aizskalojas. Arī akvārijā, mikrovibrāciju un ūdens plūsmas ietekmē lielāki akmeņi izlien virspusē, kamēr sīkās grunts daļiņas sablīvējas apakšā. Un atkal akvārijs smako, jo grunts "rūgst" un veidojas dažādas gāzes. Arī terašu veidošana dizaina nolūkos nav iespējama bez papildu konstrukcijām, bet tas jau attiecas uz jautājumu par akvārija noformējumu.

Svarīgi ir arī, kāda tā grunts ir gan pēc ķīmiskā sastāva, gan pēc izskata. Augu akvārijiem jāizvēlas sīki olīši - mazi akmentiņi ar apāļām malām. Šķautnes nav pieļaujamas, jo tās traumē augu saknes un neveido to īpašo"musturu", kas ļauj saknēm elpot. Arī zivtiņas, īpaši apakšējā ūdens slāņa iemītnieki - sami, bocijas, pīkstu dzimtas pārstāvji (piemēram, Acanthophtalmus kuhli) un citas zivis, kuras atsevišķos apstākļos mēdz kasīites pret grunti, var savainoties pret šķautņainiem akmeņiem un pat iet bojā.

Arī grunts izcelsmei ir nozīme. Te es nedomāju valsti, bet gan sastāvu. Vislabākās ir neitrālo iežu un minerālu gruntis: kvarcs, granīts, bazalts un laikšpats. Šādas gruntis ir praktiski neitrālas un neizmaina ūdens sastāvu. Turpretī, marmors, dolomīts, gliemežnīcu iezis un citi nav lietojami augu akvārijos, jo izdala ūdenī daudz kalcija, padara to daudz ietāku un neopiemērotu augu audzēšanai. Arī vairums akvāriju zivtiņu labāk jūtas mīkstā, skābā ūdenī. Tiešī šī iemela dēļ nav ieteicams akvārijā likt īstos gliemežvākus. Tikai Āfrikas lielo ezeru zivis un daža citas, jūtas labi cietā ūdenī.

Šobrīd ražotāji piedāvā aizvien vairāk dažādu grunts veidu

Viens no būtiskajiem momentiem, kas jāņems vērā akvārija īpašniekam, ir grunts daudzums akvārijā, jeb tās slānis. Ideāli ir 5-7 centimetri. Augiem šāds grunts daudzums ļaus stabili iesakņoties. Taču ne jau tikai augi un zivis dzīvo mūsu akvārijos. Grintī mīt baktērijas, kuras attīra akvāriju. Patiesībā, tās or tās pašas baktērijas, kuras dzīvo ārējos biofiltros, tikai gruntī tās var justies nedaudz drošāk, jo filtru var aizmirst ieslēgt atkal un baktēriju kolonija iet bojā. Tāpat gruntī, ar laiku ieviešas dažādas sīkbūtnes: tārpi: sānpeldvēzīši un citi. Vecu akvāriju īpsaņieki nereti atrod diezgan negaidītus slepenos īurniekus. Visas šīs būtnes, ieskaitot baktērijas, ir svarīgas vielu maiņā un citos prpocesos, kas notiek akvārijā. Šādu organismu klātbūtne liecina, ka tilpne dzīvo un akvārija īpašniekam ir izdevies, ja ne ideāli, tad vismaz tuvināti atdarināt dabas veikumu.

Turpinājums par mēslojumu akvāriju augiem sekos...

Katarīna Šterna

Akvārija foto no http://showcase.aquatic-gardeners.org/2007.cgi