1. Ja vēlaties turēt zivis, pērciet vislielāko tilpni kādu vien varat atļauties. Stiklam ir jābūt atbilstoša biezuma, tas nekas, ka akvārijs ir smags. Transportēšana nebūt nav tik sarežģīts process. Līdz 50 litru akvārija sieniņas var būt līdz 5 mm biezas. Līdz 150 litriem - līdz 7 cm, un tā tālāk. Svarīgs ir arī akvārija augstums un garums. Jo lielāki ir šie parametri, jo biezākam ir jābūt stiklam.

2. Apaļi akvāriji ir piemēroti ikebanu, sukulentu mini ziemas dārzu ierīkošanai un gurķu skābēšanai. Ja plānojat darīt ko tādu, varat pirkt apaļu akvāriju. Zivis vislabāk jūtas tilpnēs ar taisnām sieniņām. Nav svarīgi cik šķautņu būs akvārijam 3 vai 8. Galvenais, lai sieniņas ir plakanas, jo zivis vidē orientējas, izmantojot jutīgo sānu līniju un „sataustot" vibrācijas. Apaļos, vai akvārijos ar izliektām sieniņām ūdens vibrācijas atspulgojas nepareizos virzienos un pie tam vairākkārtīgi. Zivis šādā vidē uzvedas neadekvāti un izjūt nepārtrauktu stresu, kādēļ var arī nobeigties.

3. Akvārijus, kas ir lielāki par 50 litriem ir ieteicams iegādāties kopā ar tiem domātajiem galdiņiem. Tas ir ērti, jo, pirmkārt, nav pašam jākreņķējas uz kā novietot akvāriju. Otrkārt, jo galdiņā var ērti glabāt visus akvārija piederumus - tie (galdiņi) ir speciāli veidoti šim nolūkam. Ja rokas aug no pareizās vietas, tad var izgatavot pamatni akvārija paša rokām. Tādā gadījumā ir jārēķinās, ka akvārija svars ir lielāks nekā tā litrāža par aptuveni 30 - 50 %. Tas ir stikla, grunts, dekorāciju un aprīkojuma svars. Zivis jāņem vērā tikai, ja turēsiet kaut ko gastronomiskiem nolūkiem atbilstošu, piemēram, 8 pieaugušus astronotus pārstāvjus. Galdiņa virsmai ir jābūt vienādai, vai lielākai par akvārija pamatni. Akvārija malas nedrīkst pārkārties pāri. Jo lielāks akvārijs, jo lielākas problēmas būs, ja tas pārplīsīs 

4. Akvāriju ir jānovieto telpas vistumšākajā stūrī. Vēlams, pie sienas, kurā nav logu. Ir maksimāli jāizvairās no tiešiem saules stariem, jo to ietekmē akvārijā var sākties aļģu invāzija un ar tām ir ļoti grūti cīnīties. Pie tam, telpas stūrī zivtiņas jutīsies drošāk, jo ap akvāriju nebūs liela drūzmēšanās pat ofisā, vai kādā citā sabiedriskā telpā. Ir jāizvairās ievietot akvāriju Starpsienās vai telpas vidū, jo „caurspīdīgums" un pastāvīgā kustība ap akvāriju rada stresu, kas novājina zivis.

5. Akvārijs obligāti ir jāaprīko ar filtru, sildītāju, termometru un kompresoru. Ūdens filtrēšanai ir liela nozīme akvārija eksistencē, Tilpnēm virs 100 litriem dažādi ražotāji izgatavo ne tikai iekšējos vai ārējos mehāniskos filtrus, bet arī jau bioloģiskos. Šādas ietaises iekšienē, ūdens sākumā iziet mehānisko filtrēšanau cauri sūkļiem, bet pēcāk tiek apstrādāts bioloģiskās filtrēšanas nodaļā. Tajā, uz īpaša substrāta, mīt baktēriju kolonija, kura pārveido kopējo amonjaku, kas ir ļoti indīgs par nitrātiem, kuri ir mazāk kaitīgi, un kurus spēj patērēt dzīvie augi. Ir atsevišķi gadījumi, vai zivis, kas neprasa visu minēto aprīkojumu. Piemēram, zelta zivtiņām nav vajadzīgs sildītājs, jo tās ir aukstūdens zivis. Gailīši un citas labirinta zivis var iztikt bez kompresora, jo tām ir īpašs orgāns, kas ļauj absorbēt skābekli pa tiešo no gaisa. Ir arī dažās citas „variācijas", bet visas ir jāīsteno ar prātu.

6. Apgaismojums ir ļoti svarīga akvārija aprīkojuma sastāvdaļa. Ja ir plānots turēt Āfrikas plēsējus (cihlīdas), tad var iztikt bez augiem un apgaismojumu var veidot pēc saimnieka gaumes. Var izmantot krāsainās dienas gaismas spuldzes un ierīkot „pseido jūru", vai kāda cita dizaina akvāriju. Ja plānots izveidot akvāriju ar dzīvajiem augiem, tad gaisma jāveido tā, lai Spuldžu jauda būtu 0,6-0,9 no tilpuma. Piemēram 100 litru akvārijam vajadzētu lampas, kuru kopējā jauda ir 60-90 vati. Šāds aprēķins ir primitīvs, jo daudz kas ir atkarīgs arī no akvārija augstuma. Minētās attiecības ir daudz maz pareizas akvārijiem, kuru augstums ir 50 cm.

7. Dzīviem augiem ir liela nozīme un tos nevar aizstāt ar plastmasas vai auduma imitācijām. Vizuāli, pirmajās dienās, mākslīgie augi var būt izskatās labi, taču ar laiku tie apaug ar aļģēm un zaudē savu izskatu. Taču galvenā atšķirība ir , ka mākslīgie augi nespēj pildīt biofiltra funkcijas, kā dzīvie zaļumi. Jo vairāk dzīvo augu akvārijā, jo tīrāka ir vide. Protams, īstie „Holandes" akvāriji prasa papildu aprīkojumu un īpašu iemītnieku kolekciju (ļoti minimālu), bet arī kopējos akvārijos var iekopt pamatīgu dārzu, kas ļaus līdzsvarot vidi un radīt dabiski skaistu akvāriju.

8. Dzīvos augus nekādā gadījumā nedrīkst ņemt no dabīgām ūdens tilpnēm, jo kopā ar tiem akvārijā ienāks dažādas slimības un parazīti. Pie tam, mūsu platuma grādos augošie augi ir sezonāli un ziemā tiem ir miera periods.

9. Kad akvārijs ir nopirkts, to jāsāk ierīkot. Neatkarīgi no tā, kāds būs dizains, pēc visu sastāvdaļu (grunts, augi, akmeņi, siekstas, aprīkojums utt) savienošanas un remdena krāna ūdens iepildīšanas, ir jāpaiet 1-2 nedēļām, kuru laikā akvārija aprīkojums darbojas paredzētajā režīma, taču neviena iemītnieka tilpnē vēl NAV! Pa šīm 7-14 dienām ūdens „atdzīvosies" un akvārijs kļūs piemērots dzīvo radību izmitināšanai. Dažādi ražotāji mūsdienās piedāvā ūdens sagatavošanas līdzekļus, kas ļauj paātrināt akvārija „palaišanu". Šī ķīmija ir jālieto mēreni un ar prātu. Akvāriju nedrīkst pārsātināt ar dzīvām būtnēm. Iesākumā var laist gliemežus, vai pāris mazas zivtiņas. Pakāpeniski var pievienot arī parējos iemītniekus. Taču akvārija „palaišana" ir atsevišķa un ļoti plaša tēma, pat kuru plašāk runāsim kādu citu reizi.

10. Grunti akvārijam labāk pirkt veikalā, taču var salasīt arī upes vai jūras krastā. Gruntij jābūt ar noapaļotām malām, ar frakciju 4-6 mm. Šāda izmēra akmentiņi paši pareizi saguļas un starp tiem paliek vienlīdz daudz vietas, lai gruntī „nerūgtu" zivju pārtikas un ekskrementu paliekas, ūdens cauri tai plūstu viegli un augu saknes ja tie būs, saņemtu pietiekoši daudz skābekļa. ja grunts ir pirkta veikalā, tad tā jau ir izsijāta. Ja lasīsiet to paši, vajadzētu, izmantojot dažādus sietiņus atdalīt nepieciešamās frakcijas akmentiņus, bet pārējo mest ārā. Mīti par slāņaino grunti no dažāda izmēra akmeņiem tiešām i tikai mīti. Grunts ar laiku pati savietojas - smalkā apakšā un lielie akmeņi virspusē. Lai izveidotu terases vai nogāzes ir jāizmanto dažādi palīglīdzekļi (sieniņas, augi utt). pavisam smalku smilti izmanto sālsūdens vai cihlīdu akvārijos, savukārt lielākus 1-1,5 cm izmēra olīšus liek zelta zivtiņu akvārijos.

11. Jebkuru grunti, jebkurā gadījumā pirms ievietošanas akvārijā, ieteicams skalot ļoti rūpīgi un pēc tam arī vārīt 30 minūtes.

12. Dekorācijas akvārijam katrs var izvēlēties pēc savas gaumes. Manuprāt, vislabāk izskatās dabīgas dekorācijas: akmeņi, koku zari un saknes, kokosriekstu čaumalas, var būt arī keramika. Visas dekorācijas, pirms ievietošanas akvārijā ir jāvāra. Kas attiecas uz koksni, to jāsagatavo īpaši. Zari nedrīkst būt „zaļi". Jāizvēlas tikai „saldās" lapu koku sugas: liepa, ābele, bumbiere utt. zarus vai saknes gabalus vāra sākumā 3 stundas sālsūdenī, tad 3 stundas parastā, bet pēc tam ieteicams koksni mērcēt aptuveni nedēļu. Pa šo laiku par sausi koka gabali sasūksies ūdeni un nepeldēs, tos varēs viegli ievietot akvārijā, jo nebūs vajadzīgi atsvari.

13. Tomēr mūsdienās var iegādāties arī beigtus ūdenslīdējus, sabrukušas pilis un galvaskausus ar dārgumiem iekšā. Kas nu kuram tuvāks. Vienīgais lietderīgais pielietojums plastikāta izstrādājumiem ir pseido jūras izveide. Dažādas koraļļu un citu rifu iemītnieku imitācijas plus atbilstošs apgaismojums palīdz uzburt jūras akvārija iespaidu, lai gan ūdens nav sāļš un arī zivis nenāk no jūras, bet parasti no Āfrikas lielajiem ezeriem: Viktorijas, Tanganikas un Malavi.

14. Ja plānojat veidot „Holandes" akvāriju, kurā būs daudz dažādu augu, labāk par mēslojumu tiem parūpēties akvārija ierīkošanas laikā. Izmantojiet tikai zemgrunts mēslojumu. Labāk ja tas būs laterīts, vai kūdras un dažādu piedevu sajaukums. Šādu mēslojumu pārdod daudzos zooveikalos. Mēslojumu jāber zem grunts. Kad akvārijs jau būs nostabilizējies, aptuveni pēc 5-7 mēnešiem, augiem ar sakņu sistēmu var piedāvāt papildu zemgrunts mēslojumu māla bumbiņu veidā. Garstiebru augiem pielieto šķidro mēslojumu, ko pievieno ūdenim.

15. Kad grunts sabērta u izlīdzināta, dekorācijas saliktas, augi iestādīti, aprīkojums ievietots, akvāriju var sākt pildīt ar remdenu krāna ūdeni. Ja tilpne ir maza, var to darīt ar spaini, ja liela, ērtāk izmantot dārza šļūteni. Zem ūdens strūklas ieteicams turēt šķīvīti, vai kaut vai savu plaukstu, lai plūsma neizjauc dizainu. Pirmajās stundās ūdens var būs nedaudz „pienains". Tie ir gaisa burbulīši. Nākošajā dienā akvārijam jākļūst dzidram. Tā tam ir jāstāv vienu, vai labāk divas nedēļas. Sākumā drīkst ielaist dažus gliemežus, kurus jābaro reti un ļoti nedaudz. Gliemji radīs pietiekoši daudz organisko vielu, lai nitrificējošo baktēriju kolonija sāktu veidoties, taču „kaku" nebūs tik daudz, lai sāktos sprādzienveidīga baktēriju vairošanas un ūdens saduļķotos. Turpretī, ja akvārijā uzreiz ielaiž zivis, šāds scenārijs ir vairāk nekā iespējams.

16. Kā jau minēts, zivis nevajadzētu laist akvārijā uzreiz un visas. Arī ja akvārijs ir nostāvējies ieteiktās divas nedēļas, nevar uzreiz ielaist visas iecerētās zivis un citus iemītniekus. To jādara pakāpeniski, vairāku nedēļu laikā. Zivju populācijas atbilstība litrāžai un savietojamība ir viens no sarežģītākajiem un nenoteiktākajiem jautājumiem. Mīts par litru uz zivs garuma centimetru neiztur nekādu kritiku. Iedomājieties 30 cm astronotusu 30 litrus lielā akvārijā. Varētu rēķināt litru uz 10 gramiem svara, bet arī pēc šīs formulas lielajām zivīm nepieciešamais tilpums ir aplams. Akvāriju īpašniekiem vairāk vai mazāk ir jāpļaujas uz intuīciju un pieņēmumu, ka neviens pat vislielākais akvārijs nav salīdzināms ar dabisku ūdens tilpni, kurā zivīm ir nesalīdzināmi lielāka dzīves telpa. Daži zivtiņuizvēle piemēri: 10 litriem: 10 neoni: vai gailīšu ģimene: pāris gūpijas un pāris corydoras samiņi; utt. 100 litriem: 3 zelta zivtiņas; vai 3 skalārijas, 10 minoras un paris mazie sami; vai 10-15 dzīvdzemdētājas (mollijas, šķēpneši, pecīlijas, gūpijas) un pāris mazie cory samiņi. Katrs akvārijs ir īpašs un, izvēloties zivis, jāņem vērās arī tā aprīkojums un vide.

17. Iesākumā nedzenieties pēc kaut kā ļoti eksotiska. Dārgas zivis parasti ir arī ļoti prasīgas, bet bez pieredzes atbilstošus apstākļus vienkārši nav iespējams radīt un uzturēt. Sāciet ar lētākām, bet ne mazāk izskatīgām zivtiņām, piemētam, labirinta zivis (gurami, gailīši, lālijas, makropodi), dzīvdzemdētājām un samiem.

18. Kad pārnesīsiet zivis mājās, nelaidiet tās uzreiz akvārijā, un vēl jo vairāk, nelejiet tur no veikala atnesto ūdeni. Maisiņš ar zivtiņām ir jāatsien un jāielaiž akvārijā. Tad maisā ir jāielej glāze ūdens no akvārija. Pēc desmit minūtēm vēl un tā, kamēr maiss ir gandrīz pilns. Paies var būt kādas 40-50 minūtes. Pa šo laiku zivtiņas paspēs pierast pie jaunā ūdens sastāva. Tad ņemiet tīkliņu un pārceliet zivis uz akvāriju. Ar rokām zivtiņas aiztikt nedrīkst, jo tām rodas apdeguma sajūta.

19. Zivtiņas iesākumā ir jābaro patiešām mēreni. Tikai vienu reizi dienā. Akvārija stabilizēšanās laikā, jo mazāk organisko vielu nonāks tā vidē, jo labāk.

20. Zivtiņām ir jādod kvalitatīva un daudzveidīga barība. Vēlams izmantot ne tikai sauso, bet arī dzīvo vai saldēto barību.

21. akvāriju tīriet reizi nedēļā, nomainot 1/3 ūdens, noberžot akvārija sieniņas no iekšpuses, izskalojot filtra materiālu un pēc vajadzības apkopjot arī augus. Reizi divās nedēļās ir jāveic grunts sifonēšana.

22. Ieteicams lasīt pēc iespējas vairāk literatūras un ne tikai par akvāriju, bet arī par tā iemītniekiem, ūdens ķīmiskajām īpatnībām un bioloģiskajām norisēm tajā, jo tikai izprotot ūdens vides slēpto dzīvi, var izveidot tiešām skaistu un dzīvotspējīgu akvāriju.

Raksta autore - Katarīna Šterna