Grunts

Ļoti svarīga normālai akvārija augu attīstības un vairošanās nodrošināšanai ir grunts. Piekrastes zonas augi ar attīstītu sakņu sistēmu iegūst no grunts, kurā sakrājas visas nepieciešamās barības vielas. Pārējie – garkātu un peldošie augi arī ir atkarīgi no grunts, jo tā ietekmē ūdens kvalitāti kopumā.

Vairums augu sakņojas gruntī, tajā attīstās to saknes un iesakņojas jaunie augi. Dabīgās ūdenskrātuvēs grunts mēdz būt ļoti atšķirīga, taču parasti augi vislabāk attīstās mālainā, kūdras vai dūņu piesātināta gruntī.

Akvārija grunts var būt viendabīga, vai papildināta ar dažādām vielām. Mīts par dārza zemi akvārijā ir pilnīgi aplams. Kā mēslojumu Var izmantot kūdru, izkarsētas dūņas no dabīgām ūdenskrātuvēm, vai žāvēta māla bumbiņas.

Tomēr labāk ir paļauties uz ražotājiem un iegādāties, piemēram, firmas JBL ražoto mēslojuma akvārijiem.

Akvārija grunts frakcijai jābūt 3-8 cm. Smalkāku var ievietot tikai cihlīdu akvārijā, kur augi tiks stādīti atsevišķos podiņos. Savukārt lielāka izmēra akmeņi ir labi piemēroti akvārijam ar zelta zivtiņām vai karpām, jo tās mīl parakņāties, meklējot ko ēdamu. 3-8 cm izmēra grunts ir visoptimālākā augu akvārijam, jo starp šādiem akmenīšiem labāk cirkulē ūdens, tātad arī skābeklis un tas neļauj saknēm pūt un sekmē to veselīgu attīstību. Savukārt pārāk lieli akmeņi nenoturēs saknes un neļaus uzkrāt pietiekošu barības vielu slāni, kas ļaus augiem baroties un augt.

Pirms ievietošanas akvārijā grunts ir jāapstrādā. Ietiecams to vārīt pusstundu, vai sakarsēt cepeškrāsnī. Pēc tam grunti rūpīgi izskalo.

Ja nākamajiem akvārija iemītnieki - augi un zivtiņas – iecienījuši mīkstu ūdeni, tad akvārija grunti var apstrādāt ar sērskābi. Tas palīdzēs atbrīvoties no liekā kaļķa, kas ūdeni padara mīkstāku. Pāri palikušais kālijs būs labs mēslojums akvārija augiem. Visi darbi veicami emaljētā tilpnē. Smiltis vai akmenīši jāmaisa ar koka nūju, kamēr pārstāj izdalīties gāzes. Pēc tam grunts vismaz 3 stundas. Cita dezinficēšana nav nepieciešama. Izmantojot skābes ir jābūt maksimāli piesardzīgiem!!!!

Grunts slāņa biezums ir atkarīgs no gaidāmo akvārija iemītnieku un augu izvēles, bet parasti tas ir no 5-7 cm. Vairums autoru iesaka akvārija grunti noklāt nevienmērīgi, ar nogāzi virzienā no aizmugurējas akvārija sienas un priekšējo. Vēl citi iesaka veidot tilpnes centrā iedobi, lai tur krātos atkritumi un tos varētu vieglāk savākt. Tomēr šādām manipulācijām, kā rāda pieredze, nav nekādas nozīmes. Diezgan drīz grunts izlīdzinās pati. Tāpat nav jēgas ieteikumam apakšā ieklāt lielāka izmēra grunti, bet to noklāt ar smalkākām smiltīm. Latviešiem ir zināms izteiciens “akmeņi aug”. Tieši tas notiek arī akvārijā – pēc pāris nedēļām izrādīsies, ka visi akmeņi izlīduši virspusē un smiltis sabirušas apakšā. Šādā situācijā grunts sāks rūgt un augu saknes var sapūt. Lielākus akmeņus var izmantot kā dekoratīvo elementu.

Jāpiebilst, ka akvārijā, kas pilns ar iemītniekiem, grunts drīz vien kļūst auglīga. Tas notiek, sakrājoties akmentiņu starpās dažādiem atkritumiem. Šeit jāpiebilst, ka akvārija atkritumi var būt kaitīgi, bet var būt arī ļoti noderīgi. Ja augu ir maz un šīs dūņas netiek izmantotas, tad drīzumā akvārijā sāksies aļģu invāzija. Gadījumā, ja akvārijā ir daudz augu, tad grunti tīra ar sifonu tikai tajās vietās, kur nav augu, jo visi atkritumi tiks izmantoti ļoti racionāli.

Vēl šeit jāpastāsta par nelieliem puķu podiem akvārija augiem. Tajos arī izmanto grunti, bet tikai virspusē. Iekšā parasti liek dažādus minerālmēslus, kūdru un vēl daudz ko, atkarībā no auga prasībām.