Ierīkošana

Kad pamats ir sagatavots un pats akvārijs uzstādīts, sākas viena no radošākām stadijām – noformējums. Tāpat kā akvāriju tipi, arī noformējumi atšķiras un katrs kalpo savam mērķim. Visus izejmateriālus var iegādāties gandrīz katrā zooveikalā.

Neatkarīgi no noformējuma stila, jums vajadzēs grunti, lielākus un mazākus akmeņus, iespējams, kādas koku saknes, vai zarus, bambusu, kokosriekstu čaumalas (iztukšotas un noslīpētas) un citus priekšmetus, atkarībā no personīgās gaumes.

Vajadzēs vēl arī augus – tos jāiegādājas atkarībā no akvārija izmēra. Augu lielums atkarīga arī no iecerētā dizaina. Tāpat ir jāņem vērā nākošie akvārija iemītnieki un to gastronomiskā gaume.

Substrāts: upes vai jūras smiltis, smalki vai lieli oļi. Materiālu izvēlas atkarībā no nākošajiem akvārija iemītniekiem – zivīm, augiem un citām radībām. Apzaļumotā saldūdens akvārijā (iespējams, holandiešu akvārijā, kāds redzams attēlā), kur mīt miermīlīgas zivtiņas parasti par substrātu izraugās rupjas upes smiltis ar frakciju 3-8 milimetri. Šāds izmērs ir optimāls augu sakņu sistēmas veidošanai. Smalkākās smiltīs saknes sapūst, bet lielākos oļos neveidojas pietiekams barojošais slānis un augiem ir grūti iesakņoties lielajās spraugās. Grunts var būt jebkādā krāsā, tam nav īpašas nozīmes – galvenais, lai tā izskatās labi. Tāpat, akvārija ar dzīvajiem augiem var izmantot dažādus koku elementus: saknes un zarus. Pie tiem var pieaudzēt dažus sugu augus, piemēram, anūbijas, Taizemes papardi, Javas sūnas un citus. Zooveikalos parasti pārdodas mangru (Centrāl- un Dienviamērika) un mopani koka saknes. Tās ir attiecīgi apstrādātas un neskādēs zivīm. Tomēr ieteicams tās, pārnesot mājās, pavārīt aptuveni 4-6 stundas. To var arī nedarīt, tikai jārēķinās, ka kādu pus gadu koks piešķirs ūdenim brūnganu nokrāsu.

Akvārija ar Āfrikas, Dienvidamērikas, vai nedaudzajām Āzijas cihlīdām var izmantot jebkādu substrātu, kāds tīkams pašam īpašniekam, jo parasti cihlīdu akvārijos augus nestāda; zivis augus vienkārši iznīcina – apēd, vai saplosa. Izņēmums ir geofāgu (zivis, kas barojas no zemes) akvārijs, vai akvārijs ar lamprologiem. Tās ir samērā nelielas Tanganikas ezerā mītošas zivtiņas, kurām patīk rakāties pa smiltīm. Tāpat šīm zivtiņām akvārijā jāieliek daudz palielu gliemežvāku – tur viņas slēpjas un nērš ikrus. Vispār, Āfrikas lielo ezeru plēsīgām zivtiņām patīk ciets, ar kaļķi bagāts ūdens, tādēļ šādā akvārijā var likt visādus gliemežvākus, korāļus, šādu akvāriju var dekorēt ar dolomītu un marmoru, kuri piesātina ūdeni ar kaļķi.

Bez šīm divām akvāriju noformēšanas amata grupām, pastāv bezgalīga ariantu dažādība. Piemēram, zelta zivtiņu akvārijā ieteicams sabērt smalkas smiltis un pa virsu tām jāsaliek palielāki oļi. Lieta tāda, ka zelta zivtiņas ir kā buldozers – caurām dienām viņas rakņājas pa grunti, ēdiena atlikumu meklējumos. Šādā akvārijā var iestādīt lielus un sīkstus augus, un ievietot minimālu dekorāciju daudzumu. Ņemot vērā, ka zelta zivtiņas ir neatņemama austrumu kultūras sastāvdaļa, var veidot atbilstoša stila dizainu akvārijam, izmantojot speciāli sagatavotus bambusa stiebrus, vai citas atbilstošas dekorācijas.

Ieklājot grunti, jāatceras, ka pie priekšējā stikla tā slānis var būt plānāks, nekā pie aizmugurējā. Izvietojot smiltis vai oļus var veidot arī terases, izmantojot lielos plakanos akmeņus “terašu” veidošanai. Tāpat var pielāgot arī kaut kādus citus materiālus. Terašu “iežogojuma” maliņas vajag nomaskēt ar augiem vai citām dekorācijām. Tad nodalījumos saber to pašu grunti un tad jūsu dārzs iegūs pakāpenisku struktūru. Bieži vien tas ir veiksmīgākais risinājums

Kad substrāts ir sagatavots, pienāk laiks augu stādīšanai, ja tādi akvārijā būs. Sākotnēji ir jāielej ūdens, lai tā līmenis paceltos par 10 centimetriem virs grunts. Tad tiek stādīti paši zemākie – paklājaugi. Tos stāda pie paša priekšējā stikla. Protams zemos augus var stādīt arī tālāk, ja esat iecerējuši veidot mauriņa pļavu, vai zaļas taciņas starp lielāku augu puduriem (izmantojot Ehinodorus tonellus, Glossostigma, Riccija fluitanis utt). Tad jāpielej vēl ūdens, aptuveni akvārijam līdz pusei. Tagad var stādīt vidējos augus. Ūdens tiek pieliets atbilstoši stādāmo augu garumam, lai tos nesavainotu, salokot un pārvietojot lapas pa grunti kā tas var gadīties sausā akvārijā. Un tad stādam visgarākos augus, kuru vieta parasti ir pie aizmugurējā stikla, vai kādas atsevišķas kompozīcijas viducī, bet nekādā gadījumā ne priekšplānā. Ūdens līmenim jābūt vismaz par 5 centimetriem zemāk par akvārija augšējo malu. Ja akvārijs ar bez virsējā stikla, pilnīgi atklāts un esat droši par tā izturību, tad var pieliet to pilnu līdz malām. Tādā tilpnē skaisti izskatās ziedošas ūdensrozes, ūdens hiacintes un citi peldoši augi. Apgaismes ķermeņi šādā atklātā akvārijā jāuzstāda vismaz 30 centimetru attālumā no virsmas. Parastā akvārijā, kurš pārklāts ar virsējo stiklu, lampas var būt paslēptas zem uz pasūtījumu, vai paša rokām izgatavota vāka un atrasties 15 – 20 centimetru attālumā no ūdens “spoguļa”.

Akmens krāvumi un alas tiek veidotas, pārsvarā, akvārijos ar Āfrikas lielo ezeru cihlīdām, jo tās ir izteikti teritoriālas zivis. Ja katram plēsēju akvārija iemītniekam būs savas “mājas”, kur patverties un, kuras sargāt, tad viņš būs mazāk agresīvs. Pie kam tas attiecas gan uz mātītēm, gan uz tēviņiem.

Lai sagatavotu akmeņus izmantošanai akvārija dizainā tos sakarsē cepeškrāsnī. Tas nogalinās visus mikrobus un baktērijas. Pēc karsēšanas atdzisušus (!) akmeņus nomazgā un tie ir gatavi izmantošanai.

Granti, ko jūs izmantosiet akvārijā var vārīt vairākas stundas, vai karsēt tāpat, ka lielos dekoratīvos akmeņus.

Lai sagatavotu augus, kurus izmantosiet sava akvārija noformēšanā, ieteicams tos pusstundu paturēt kālija permanganāta gaiši rozā šķīdumā. To var nedarīt, ja esat pārliecināti, ka akvārijs, no kura tie nākuši ir drošs un veselīgs. Tomēr, katrā tilpnē mīt atšķirīgas baktērijas un kādā citā akvārijā nekaitīgi mikroorganismi var būt ļoti bīstami jūsu zivtiņām. Tāpēc augus arī jāapstrādā. Nekādā gadījumā neizmatojiet sāli, jo tā izšķīdinās augus un tie ies bojā. Pirms ievietošanas akvārijā noteikti pārbaudiet katru auga lapiņu vai uz tās nav gliemežu ikri. Tie izskatās, kā caurspīdīga neliela pankūciņa ar 5-10 maziem tumšiem plankumiņiem – gliemežu embrijiem. Šādā vaidā savus ikrus nērš sarkanie spolīšu gliemeži, kuri bojā augus un var savairoties akvārijā katastrofāli ātri. Katru jaunatnesto augu noteikti pārbaudiet, lai uz tā nebūtu šo gliemežu ikri, jo vieglāk ir izpētīt augu lapas, nekā pēc tam tikt vaļā no šiem gliemjiem.

Svaigam akvārija ūdenim pievieno antistresa un attīrīšanas preparātus, kurus var iegādāties tur pat zooveikalā un drīz pēc tam var ielaist arī zivtiņas. Ja akvārijs ir lielāks par 50 litriem, tad pirmos 2-3 mēnešus ūdeni nebūtu jāmaina. Izņemot īpašus gadījumus, par kuriem citā rakstā, kas būs veltīts tieši akvārija ūdens kvalitātei. Pēc tam katru nedēļu būs jāmaina 1/3 no akvārija tilpuma.