Bengālijas žubīte jeb japāņu amadīne (Lonchura domestica) Eiropā pirmo reizi ieradās no Japānas, tomēr domājams, ka audzēta tā ir Ķīnā. Savvaļā šie putni nav sastopami. Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu. Turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas un krūtīm, palēkdamies un grozīdamies. Spalvu tērps Bengālijas žubītēm ir diezgan necils un pārsvarā ieturēts dažādas intensitātes brūnos toņos. Ir sastopami arī gaiši krāsoti putni.Gadu gaitā Bengālijas žubītes tika izvēlētas pavairošanai, ievērojot to vecāku instinktus. Tā šie putni izveidojušies par lieliskiem vecākiem un audžuvecākiem, kas uzcītīgi perē un izbaro gan savus, gan arī citus audējputnu mazuļus.

Ievērojami košāk krāsotas ir Austrālijas iemītnieces - rīsu žubītes jeb zebru amadīni (Poephylia guttata). Savvaļas putniem pamatkrāsa ir pelēka, uz krūtīm melnbalts svītrojums, vaigi dzeltensarkani, knābis koši koraļļkrāsā. Mātītēm krāsojums ir blāvāks. Ilgstošas selekcijas ceļā izveidoti dažādu krāsu variācijas - balti, krēmkrāsas, sudraboti, kā arī cekulaini - putni.

Sarkankakla amadīnu (Amadina fasciata) dzimtene ir Āfrika. Sarkankakla amadīni ir lielāki augumā (12 - 13 cm), putnu dzimumu ir viegli noteikt jau agrā vecumā, kad putni pamet ligzdu - tēviņiem ir sarkans plankums uz kakla, mātītēm tā nav.

Ārkārtīgi spilgti krāsotas ir Gulda amadīnes (Chloebia gouldiae). Dzeltengalvas un sarkangalvas amadīnēm ir spilgi violetas krūtis, koši dzeltena vēdera lejasdaļa un zaļa mugura. Uz galvas ap acīm atkarībā no varietātes ir tumši sarlani vai oranži plankumi. Ir arī sastopamas amadīnes ar melnu galvu un baltām krūtīm. Austrālijas iemītnieces Gulda amadīnēm nepieciešams siltums.

Viesis no Āfrikas - oranžvaiga astrildam (Estrilda melpoda) - labāk patīk dzīvot plašā aviārijā, kur ir daudz augu. Oranžvaiga astrildam ir koši sarkans, spoži lakots knābis un raksturīgi oranždzelteni plankumi uz vaigiem. Pārējais putna tērps ieturēts pelēkos un brūnos toņos.