Tipiska situācija, īpaši tagad, svētku dienās - pieaugušie ar skubu un apjukumu meklē dāvanas saviem un radu bērniem. Kas patīk mazuļiem? Konfektes, košas mantiņas un dzīvnieki. Viens no variantiem, ko izvēlas pieaugušie, ir akvārijs. Pirmssvētku dienās nereti uz ielas var ieraudzīt apmierinātu iesirmu kungu, vai dāmu, kuri atspērušies stiepj akvāriju ar visiem piederumiem. Zivtiņu pirkšana tiek atlikta uz pēdējo brīdi pirms Ziemassvētku, vai jaunā gada svinībām un dāvanu dalīšanas. Protams, arī citā gada laikā tiek pirkti akvāriji. Un vairumā gadījumu jaunajiem zivtiņu īpašniekiem nav nojausmas, kā visu pareizi ierīkot. Tiek iegādāts liels (20 litrus ietilpīgs) akvārijs, firmas filtrs, sildītājs, krāsaini akmeņi, plastmasas augi un pašas skaistākās zivtiņas. Kad viss atnests mājās, labākajā gadījumā noskalots un salikts akvārijā, ieliets ūdens un ielaistas zivis, viss skaisti burbuļo, pienāk laiks barošanai. Zivtiņas taču izskatās izsalkušas! Te nu sākās problēmas. Ja pirmajās dienās viss šķiet ideāli, tad jau otrajā vai trešajā ūdens ir kļuvis pienaini balts un zivis vairs neēd. Turpmākajās dienās tās sākt pa vienai mirt nost. Sākas drudžaina ūdens mainīšana, nereti atkal visu izņemot, izķerot nabaga zivis un saliekot akvāriju no jauna. Atkal ūdens ir dzidrs, bet nākošajā, vai aiznākošajā dienā viss atkārtojas. Un sākas jautājumi paziņām un forumu apmeklētājiem: „Kāpēc nomira mana zivtiņa? Nosaukumu neatceros - tāda strīpaina ar astīti!"

Tad kāpēc tā notika? Lai izprastu situāciju un izvairītos no kļūdām akvārija ierīkošanā nākotnē, ir jāzina, kas notiek traukā, kur ieliets svaigs ūdens un ielaistas zivis. Nekas no zivtiņu dzīves darbības produktiem nekur neizgaist, bet paliek tur pat, akvārijā. Ēdiena atliekas un ekskrementi pūst, baktērijas oksidē šīs organiskās vielas no amonjaka līdz nitrātiem, kurus labprāt patērē augi (ja tādi ir akvārijā), pārējo izlej saimnieks, nomainot daļu ūdens katru nedēļu. Bez biofiltrācijas un regulāras daļējas ūdens nomaiņas akvārijs nespēj dzīvot. Krāna ūdenī, ko lejat akvārijā, uz rokām un gaisā ir baktēriju sporas, arī tās, kuras palīdz veikt ūdens biofiltrēšanu. Nebīstieties, mazam akvārijam nebūt nav vajadzīgs ārējais biofiltrs, par kuru, iespējams, kaut kur ir dzirdēts, ka tā ir ļoti dārga iekārta. Dabā tādas neeksistē, bet biofiltrācija strādā un ļoti veiksmīgi. Akvārijā nitrificējošās baktērijas, lielākoties, dzīvo gruntī. Tai arī jābūt īpašai. Izmēram no liela nozīme, ja vien neizvēlējāties smalkas smiltis vai 2-4 cm lielus oļus. Gruntij ir jābūt vienveidīgai, noapaļotai, lai starp akmentiņiem paliek pietiekoši daudz vietas, kur cirkulēt ūdenim. Tas piegādās baktērijām nepieciešamo skābekli. Ja baktēriju kolonija ir labi attīstījusies, tad akvārijā slāpekļa cikls noris normāli (precīzi tas ir aprakstīts mūsu lapā septembrī publicētajā rakstā „Slāpekļa cikls - bieds un palīgs").

Bet jaunā, tikko ierīkotā akvārijā nekādas baktēriju kolonijas vēl nav, līdzsvars nav iestājies, toties ir ļoti daudz organisko vielu (zivtiņu kakas un barība). Tikko akvārijā organisko vielu pūšanas, kā arī zivtiņu izdalījumu krāšanās rezultātā ir izveidojiet pietiekoši daudz amonjaka, baktērijas sāk vairoties. Jaunā akvārijā tas notiek sprādzienveidīgi un jau trešajā dienā pēc ierīkošanas ūdens ir duļķains. Tās ir baktērijas. Lai izvairītos no šādas situācijas, ir jāievēro daži noteikumi:

1. akvāriju, grunti un aprīkojumu kārtīgi nomazgā un izskalo. Nekādā gadījumā nelietojiet nekādu ķīmiju.

2. grunti ieklāj akvārijā 4-7 cm biezā slānī, ieliek aprīkojumu, dekorācijas, iestāda dzīvos augus, ja tādi būs, vai ieliek mākslīgos.

3. ielej ūdeni.

4. ļoti labi būtu, ja varētu dabūt filtra substrātu vai daļu ūdens no jau ierīkota un veiksmīga, „dzīva" akvārija, kurā ekosistēma jau ir izveidojusies. Tas ļautu paātrināt jaunā akvārija līdzsvarošanu. Ja tādas iespējas nav, var iegādāties pāris gliemežu, kuri arī izdala amonjaku, tikai daudz mazākos apjomos. Skaidrs, ka tukšā akvārijā nav ko ēst un gliemežiem kaut kas ir jādod. Tas varētu būt neliels salātu lapas gabaliņš reizi trīs dienās.

5. tad ieslēdz visu aparatūru un ļauj akvārijam „strādāt" 2 nedēļas.

6. un TIKAI tad iegādājās pirmo daļu no iecerētam zivtiņām, bet nekādā gadījumā ne visas uzreiz.

Piebildīšu, ka pirmajās dienās zivtiņas var barot tikai katru otro dienu. Pirmkārt, tas mazinās slodzi akvārija ekosistēmai, kas tikai sākusi veidoties. Otrkārt, zivis ir stresa stāvoklī, kas ir saistīts ar pārvešanu un ielaišanu jaunā akvārijā un apetīte viņām nav liela. Jo mazāk barības, jo vieglāk tiksiet pāri pirmajām vissarežģītākajām akvārija ekosistēmas veidošanās nedēļām. Kad pagājušas divas nedēļas, kopš iegādātas pirmās zivtiņas, un viss akvārijā ir kārtībā, var pirkt nākamās zivis.

Ja ir izdevies „palaist" akvāriju bez cīņas ar bakteriālo duļķi, ja zivis tiek barotas reizi dienā, vai pat retāk, ja zivtiņu nav pārāk daudz, tad pirmo akvārija tīrīšanu var veikt pēc 2-3 mēnešiem. Ir jānolej 1/3 ūdens, ar sifonu jāizsūknē netīrumi no grunts un jāpielej klāt jauns ūdens. Ja akvārijs ir mazāks par 50 litriem, tad ieteicams lietot vienu diennakti nostādinātu ūdeni. Ja lielāks var liet klāt vienkāršu krāna ūdeni. Protams, ja tas nav ļoti rūsains. Drošības pēc, var pielietot tā saucamos ūdens kondicionierus.

Ja, neskatoties uz visiem centieniem, ūdens tomēr ir kļuvis duļķains, nav jānervozē un drudžaini jāķeras klāt ūdens mainīšanai. Nedodiet zivtiņām ēst un pēc pāris dienām ūdens pat noskaidrosies. Tas nozīmē, ka baktēriju kolonija ir ieguvusi tieši šim akvārijam, zivtiņu daudzumam un barošanas režīmam optimālo apjomu. Akvārija ekosistēmas veidošanās sākumā amonjaka līmenis ātri pieaug, bet, kad ūdens sākumā saduļķojas un tad kļūst skaidrs, tā līmenis var nokristies gandrīz līdz 0 un tas ir labi. Tas nozīmē ka notromonas baktērijas veiksmīgi pārveido visu amonjaku par nitrītiem. Tā darbojas biofiltrācijas pirmā pakāpe.

Tad mostas nitrobacter baktērijas, kuras nitrītus oksidē līdz nitrātiem. Tā ir biofiltrācijas otrā fāze. Visas iepriekš minētās vielas ir daudz indīgākas, taču arī nitrātu akvārijā nedrīkst būt daudz.

Kopumā šis baktēriju pamošanās periods var turpināties aptuveni mēnesi, atkarībā no pamatnosacījumiem, ūdens temperatūras, cietības un skābuma līmeņa.

Kad viss ir kārtībā un ūdens paliek dzidrs, var iegādāties citas, var būt nedaudz eksotiskākas zivis. Tikai jāatceras, ka katrs jauns akvārija iemītnieks nozīmē papildu slodzi ekosistēmai. Ja nopirksiet un uzreiz ielaidīsiet akvārijā lielu zivtiņu skaitu, visas problēmas ar duļķaino ūdeni var atkārtoties.

Un beigās - dažas atbildes uz pirmajiem jautājumiem

Cik lielu akvāriju labāk pirkt?

Iesācējam labāk iegādāties nevis tradicionālo apaļo, 10-20 litrus lielo, bet gan 70-150 litrus ietilpīgu akvāriju. Jo lielāks tilpums, jo stabilāka ir ekosistēma un mazāk iespējas to izjaukt. Tātad, pretēji acīmredzamai loģikai - lielu akvāriju uzturēt ir vieglāk.

Kāds aprīkojums nepieciešams?

Litrāžai atbilstošs filtrs, sildītājs, termometrs un akvārija apgaismojums. Parasti veikalos ir nopērkami akvāriji ar gatavu apgaismes vāku.

Kādu grunti izvēlēties?

Dabīgu, vislabāk, kvarca, granīta vai cita neitrāla minerāla rupjas smiltis. Akmentiņiem jābūt noapaļotiem. Ideāla frakcija ir 4-7 mm.

Kādu ūdeni jālieto?

Krāna. Nedrīkst lietot pudelēs pildāmo un veikalos nopērkamo ūdeni, jo tas ir apstrādāts ar speciāliem antibakteriāliem līdzekļiem un ir dzerams, bet ne „dzīva". Akvārijam tas neder.

Kādas lampas ir jāizmanto?

Kā jau minēts, parasti akvāriji ir aprīkoti ar apgaismojumu - lumeniscentām lampām. Ja akvārijs ir maziņš un bez vāka ar lampām, var izmantot parasto galda lampu ar ekonomisko vai kvēlspuldzi. Cik lampas vajag? Ja akvārijā iecerēts audzēt dzīvos augus, tad ne mazāk kā 0,6 W uz litru. Ja dzīvo augu nebūs, var mazāk. „gaismas dienas" garums ir 8-10 stundas. Ja gaismas būs par maz, sāksies kramaļģu uzbrukums. Tie iz brūni plankumi visur uz lapām, stikliem un dekorācijām. Ja tādas parādās, skaidrs, ka gaismas plūsmu vajag palielināt.

Kādus augus izvēlēties?

Mākslīgos ir viegli kopts, bet dzīvie iz skaisti, tie vairojas un patērē kaitīgas vielas, kas veidojas akvārijā. Labāk, ja sākumā izvēlēsieties lētus un pieticīgus augus, kuri ātri aug un vairojas. Un labāk, lai to ir pēc iespējas vairāk. Lieki piebilst, ka nevajag izvēlēties augus, kas ir ievērojami garāki, par akvārija augstumu, citādi lapas aizsegs gaismu un līdz gruntij nonāks ļoti maz gaismas.

Kādi gliemeži der akvārijam?

Pirmkārt, dzeltenās un brūnās ampulārijas. Tie ir lieli, kustīgi gliemeži, kurus ir ļoti interesanti novērot. Dzīves ilgums 2-5 gadi, atkarībā no ūdens temperatūras un barības daudzuma. Labvēlīgā vidē šie gliemezi labi vairojas. Jāpiebilst, ka, lai tas notiktu, nepieciešams pāris, jo ampulārijas nav hermofrodīti. Lieti noder tūtiņveidīgās Melānijas, kuras dzīvo gruntī, patērē dažādus atkritumus un uzar grunti, ļaujot tajā ieplūst papildu skābeklim. Tas ir būtiski baktērijām un augu saknēm. Sarkanās spoles un fīzas nedrīkst nonākt akvārijā, jo tā ir īsta sērga - no viņām praktiski nav iespējams atbrīvoties pilnībā.

Kādu barību izvēlēties?

Mūsdienās tiek ražots ļoti plašs sauso un saldēto barību klāsts. Vislabāk ir izvēlēties divas trīs jūsu zivtiņām domātos barības veidus, lai tos varētu dot pēc kārtas. Vienveidīga ēdienkarte nomāc jebkuru. Zivtiņas nav izņēmums.

Kā kopt akvāriju?

Zivis jābaro vienu reizi dienā. Ja ir mazuļi, tad divas reizes. Bet tādā gadījumā jāiegādājas ūdens testi, kas ļaus sekot līdzi ūdens kvalitātei un nekavējoties nomainīt daļu ūdens, ja amonjaka, nitrītu, vai nitrātu daudzums ievērojami pārsniegs normu. Ūdeni jāmaina reizi nedēļā 1/3 no tilpuma. Katru otro reizi ar sifonu jāizsūknē netīrumi no grunts. Filtrējošais materiāls mehāniskajā vai ārējā filtrā jāmazgā katru nedēļu. Filtru ārā slēgt nedrīkst. Gaismai gan jādeg tikai 8-10 stundas diennaktī.

Autors Katarīna Šterna

Foto: Normunds Griķītis, http://www.latb.110mb.com