Protams, liels akvārijs vienmēr prasa daudz līdzekļu. Pats akvārijs, tā izgatavošana un uzstādīšana nemaksā lēti, arī aprīkojumam jābūt labas kvalitātes, citādi var nākties pašam cīnīties ar netīrumiem lielajā tilpumā. Kad ir pieņemts lēmums par liela akvārija ierīkošanu, ir jāizdomā, kas tajā dzīvos.

Lētākais no variantiem ir lielās Amerikas cihlīdas. Pie tām pieskaitāmi Oskari, jeb Astronotusi, latīniski Astronotus ocellatus.

Šīs zivis mēdz nebrīvē izaugt līdz 35 centimetriem lielas un tām katrai ir nepieciešami 100 litri tilpuma. Labāk - vairāk. Akvārijus dekorē ar lieliem akmeņiem. Labāk, ja tie būs granīts, lava, pārakmeņojušās koksnes gabali, kvarcs. Dizaina veidošanā var izmantot arī liekus koka zarus. Ja akvārijs ir patiesi liels, tajā var izveidot diezgan līdzīgu Amazones upes dibenam, ainavu. Kāpēc Amazones? Jo Astronotusi dzīvo Dienvidamerikas upēs, tai skaitā arī Amazonē. Šajā apvidū ūdens ir mīksts un skābs. Tieši tādēļ, akvārijus ar Dienvidamerikas cihlīdām ieteicams dekorēt ar neitrāliem iežiem un minerāliem un ar koka zariem un siekstām. Lai atdzīvinātu šādu akvāriju, tajā var stādīt lielos un izturīgos augus, piemēram, visus anubias dzimtas augus, lielās kriptokarīnas un ehinodorus, kuri sasniedz 40-60 cm izmēru. Šie augi parasti ir ar cietākām lapām, bet kriptokarīnas ātri vairojas. Visiem šiem augiem ir spēcīga sakņu sistēma. Tas ir būtiski, jo visas lielās cihlīdas ir „celtnieki". Šīs zivis nemitīgi kaut ko maina savos mājokļos. Viņas pārbīda akmeņus un izrausta augus. Tādēļ zaļumus jāstāda ar akmeņiem aizsargātās vietās, bet paši akmeņi jāizvēlas pēc iespējas lielāki un jāsavieto droši - tā lai lielā zivs nespēj tos izkustināt. Tādā akvārijā labi jutīsies visas Dienvidamerikas cihlīdas. Pie populārākām pieskaitāmas Dienvid- un Centrālamerikā mītošās Herichthys carpintis, Herotilapia multispinosa, Amphilophus labiatus, Cichlasoma salvini, Cichlosoma |festae, Cichlosoma trimaculatum, Geophagus brasiliensis, Aequidens rivulatus. Šīs zivis ir diezgan agresīvas, gudras un dinamiskas. Lielajām Amerikas cihlīdām var dot neindīgos kukaiņus un to kāpurus, zivi (tikai ne saldūdens, jo tajā nereti slēpjas bīstamu slimību izraisītāji) un gaļu (izņemot cūkgaļu), jūras veltes, mazas pelītes un pat sauso kaļu barību. Šo zivtiņu rakstus, uztura un uzvedības īpatnības padara tās pievilcīgas aktīviem, mūsdienīgiem un turīgiem cilvēkiem.

Nedaudz dārgāks prieks ir akvārijs ar arovanu un saldūdens rajām. Šīs zivis nereti tur vienā akvārijā, jo to ķermeņa forma lieliski papildina viena otru. Lētākas ir parastās sudraba arovanas no Dienvidamerikas (Osteoglossum bicirrhosum). Dārgākas, bet nesalīdzināmi skaistākas ir Āzijas arovanasScleropages formosus), kuras dēvē vēl arī par pūķzivīm, un kuras pēc feng-shui mācības ir ienākumu, veiksmes, pārticības un labas veselības simbols. Mūsdienās, tāpat kā citas akvāriju zivtiņas, arovanas tiek selekcionētas un pircējam ir iespēja izvēlēties zivis pēc savas gaumes. Šobrīd ir zināmas ap 200 selekcionētās arovanas formas. Atšķirīgas ir gan krāsa, gan ķermeņa un spuru forma. Taču par īsti dižciltīgām tiek uzskatītas tikai 3 arovanu formas: zelta, sarkanā un violetā. Unikālās krāsas ar gadiem nekļūst blāvākas, tieši pretēji - zivis kļūst aizvien košākas. Arovana akvārijā var izaugt līdz 60 centimetriem. Tas nozīmē, ka arī mājoklim jābūt atbilstoši lielam, pēc iespējas garākam un plātākam - ar vismaz 500 litru tilpumu. Akvārijā nepieciešams ierīkot biofiltru sistēmu, automātisko ūdens maiņas sistēmu, ultravioleto ūdens sterilizatoru. Optimālā ūdens temperatūra, kā jau visām tropiskajām akvāriju zivtiņām, 28 - 32 grādi. Akvārija apgaismošanai labāk izmatot spektrālās, vai arī halogēnās lampas. Tās labāk izcels zivs krāsu. Jāpiebilst, ka akvārijam jābūt apsegtam, jo arovanas dabā mēdz medīt kukaiņus, mazus reptiļus un grauzējus un putniņus, kuri nosēžas uz koku zariem virs ūdens. Arī mājās zivs var vienkārši izlekt no akvārija un, ņemot vērā arovanas lielo vērtību, tās bojāeju diez vai kāds vēlas pieļaut. Mājas apstākļos arovanas var barot ar jūras veltēm, jūras zivs fileju un liesu gaļu ( tikai ne cūkgaļu). Kopā ar arovanu var turēt jebkuras neagresīvas zivis, kuras ir trīs reizes lielākas par arovanas galvu. Vienā akvārijā var turēt Āzijas un Dienvidamerikas arovanas. Nekādā gadījumā vienā akvārijā nedrīkst dzīvot viena kontinenta arovanas - tās viena otru nogalinās. Jāsaka, ka šīs zivis ir ideāli piemērotas cilvēkiem, kuri savos mīluļos tiecas saskatīt intelektu. Arovana ne tikai pierod pie barošanas režīma un atpazīst saimnieku un ģimenes locekļus, tā spēj novērot un izdarīt secinājumus, spēj izprast saimnieka garastāvokli pēc tā sejas izteiksmes. Īpaši jau pēc vairākiem „kopdzīves" gadiem. Un arovanas dzīvo ilgi, līdz pat 60 gadiem. Ņemot vērā šīs zivs lielo cenu (20 cm eksemplārs maksā 6-10 tūkstošus eiro), pēc tam, kad zivtiņa izaugusi līdz 15 centimetriem, tai skaustā ievieto mikročipu. Tajā ietverta informācija par zivi, tās dzimšanas vietu un audzētavu, kur tā nākusi pasaulē no maza ikriņa, kā arī šī konkrētā eksemplāra ciltsraksti. Tas nepieciešam, lai zivi varētu atrast, ja kāds to nolaupa. Nebrīnieties, austrumos un Krievijā šādi gadījumi ir bijuši. Arovanas, līdzīgi kā dižciltīgus suņus, pārdod ar pasi, ciltsrakstiem un visiem nepieciešamiem dokumentiem, lai pircējs varētu iegādāties kvalitatīvu zivi un lepoties ar to.

Kopā ar šīm lieliskām zivīm labi izskatās un mierīgi sadzīvo saldūdens rajas. Tās, pārsvarā, tiek ievestas no Dienvidamerikas: Peru, Kolumbijas, Brazīlijas, tiesa gan pārdošanā mēdz būt arī Āzijas un Āfrikas saldūdens raju sugas. Lielākā problēma nākamā šīs senās zivs saimnieka darbu klāstā ir pietiekoši liels akvārijs. Rajas mēdz izaugt nebrīvē līdz 40-50 centimetriem diametrā, tātad arī akvārijam ir jābūt atbilstoši lielam. Tiesa gan tas var būt nevis akvārijs, bet gan baseins ar siltu ūdeni. Viss atkarīgs no nākamā saimnieka rocības. Ņemot vērā to, ka rajas dzīvo uz Zemes jau desmitiem miljonu gadu un ir pārcietušas visas klimata un vides apstākļu izmaiņas, tās ļoti viegli pielāgojas arī dzīvei nebrīvē. Tiesa gan jāņem vērā stress, kas rodas zivi noķerot dabā un transportējot uz vairumtirgotavām un pēcāk pa veikaliem. Šie pārdzīvojumi padara zivtiņas vārgas, tādēļ ieteicams iegādāties rajas, kuras ir izaugušas līdz 15 cm lielas. Mazākas var iet bojā drīzumā pēc ielaišanas akvārijā. Viena no galvenajām problēmām ir pieradināt raju pie mākslīgas barības. Par to parasti rūpējas firmas, kuras importē zivis Eiropā. Taču, lai neiekristu un neiegādātos novārgušu raju, jāatceras, ka lai arī šīs ir ļoti „plakanas" zivis, tām tomēr jābūt biezām un veselīgām, nevis jāatgādina ķemmi ar ādu. Ja pirkums ir bijis veiksmīgs, neviens nenožēlos, ka iegādājies raju. Viņas ir ļoti intelektuālas un katrai ir savas uzvedības īpatnības, savs raksturs. Laikam ejot atklājas, ka viena raja ir melanholiska, cita rotaļīga. Viņas atpazīst saimnieku un atšķir ģimenes locekļus. Jebkādas aktivitātes, peldēšana pa visu akvāriju un „deguna" pabāšana no akvārija ārā liecina, ka raja ir apmierināta un jūtas labi. Turpretī apātija un laiskums var norādīt uz to, ka zivs nejūtas labi. Akvārijā, kura tilpumam jābūt ne mazākam kā 200 litru, jābūt tīram, ar skābekli piesātinātam ūdenim. Jāierīko biofiltrs un aerācija. Regulāri jāmaina ūdens. Akvārijā kā grunti izmanto vidēji smalkas upes smiltis. Krāsai nozīmes nav. Svarīgi, lai faktūra būtu gluda - asas šķautnes var savainot rajas ādu un sāksies iekaisums. Tiesa akvārija ar rajām grunts var nebūt vispār - zivīm tā nav nepieciešama. Dizainu var veidot izmantojot lielus akmeņus un koku zarus. Obligāti jāatstāj brīvas vietas uz grunts. Katrai rajai nepieciešama brīvā zina, kas ir divas reizes lielāka par tās diametru. Tas nozīmē, ka dekorācijas lietderīgāk izvietot gar akvārija sienām. Par cik rajas ir ļoti ziņkārīgas, augus labāk stādīt atsevišķos podos, kur tos būs grūti izrakt, vai arī izmantot akvārija dekorēšanai anubiasus un microsorum papardes, kuras pieaudzētas uz koku zariem, vai siekstām. Rajas var turēt ar visām neagresīvām zivīm, tai skaitā arī ar augstāk aprakstītām arovanām. Ūdens parametriem (gH un pH) lielas nozīmes nav. Svarīgāk ir nodrošināt pienācīgu temperatūru. Tai jābūt robežās no 25-34 grādiem. Labāk, ja tā būs līdz 30 grādiem, jo siltākā ūdenī skābekļa kļūst aizvien mazāk, bet zivtiņu vielmaiņa pārtinās un „dzīvības gāze" ir nepieciešama lielākā daudzumā. Mājas akvārijā rajas var barot ar saldētiem trīsuļodu kāpuriem un attīrītām garnelēm, kuras var nopirkt jebkurā lielveikalā. Rajām var dot arī kalmāra gaļu, kā arī citas jūras veltes, ieskaitot baltās zivs fileju. Parastā granulētā akvāriju zivtiņu barība neder, jo rajām izraisa gremošanas traucējumus.

Vislielāko no saldūdens zivīm, kas mīt uz mūsu planētas, Arapaima gigas, jeb piraruku, arī var turēt akvārijā. Pārsvarā šīs milzu zivis var apskatīt zoodārzos un lielajos publiskajos akvārijos. Pretrunīgi dati liecina, ka arapaimas mēdz būt 2-4 metrus garas un līdz 200 kilogramus smagas. Tad jau arī akvārijam ir jābūt vismaz 5 tonnas lielam. Un tas jau drīzāk būtu baseins. Tiesa gan peldēties tajā nevārētu. Dienvidamerikas indiāņi stāsta, ka piraruku var norīt kazu. Nebrīvē šo milzi baro ar zivi un gaļu.

Tulkojusi un papildinājusi Katarīna Šterna