Afgāņu kurts pieder pie vējsuņu (kurtu) Austrumu tipa pārstāvjiem. Šķirne ļoti sena. Ir liecības, ka jau divus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras Afganistānas stepēs, tuksnešos un kalnos mituši mūsdienu afgāņu kurta pēcteči. Atkarībā no vides suņu tipi bija visai atšķirīgi. Mūsdienās izveidotais afgāņu kurts cēlies no divu tipu senčiem: tuksneša afgāņsuņiem un kalnu afgāņsuņiem. Pirmajiem vieglāka kaulu uzbūve, tie ir graciozāki, kustīgāki, ar skopāku apmatojumu. Kalnu afgāņu kurts veidots rupjākiem kauliem, tam ir kvadrātveida korpuss, ļoti spēcīgas pakaļkājas - garas, muskuļotas, ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi. Tā kā klejotājtautām šie suņi palīdzēja sagādāt uzturu, dzenot un nokožot medījumu, kā arī ganīt lopus, piedraudot ar nāvessodu, bija aizliegts tos izvest uz citām zemēm.

1888. gadā anglim Bell-Marrejam izdevās atvest uz Eiropu pirmo tuksneša tipa afgāņu kurtu. Taču pa īstam modernā afgāņu kurta selekcijas darbs sākās tikai 1907. gadā, kad kapteinis Džons Barfs no Afganistānas atveda leģendāro Zardinu - kalnu tipa afgāņsuni: ar gaišu smilškrāsas spalvu un melnu "masku". Salīdzinājumā ar līdzsvaroto, nosvērto tuksneša - Bell-Marreja - tipa suni kalnu afgānis ir augumā mazāks, temperamentīgāks, ar kuplāku apmatojumu.

Afgāņu kurta standarts vairākkārt mainījies, ņemot vienreiz par pamatu Bell-Marreja tuksnešsuņa tipu, otrreiz - Zardina tipa suņus. Pagājušā gadsimta 30. gados, kad abu pēcnācēji bija pilnīgi sajaukušies, tika izveidots galīgais standarts, kura pamatā dominē Zardina tips, līdz beidzot 1965. gadā FCI reģistrā ierakstīts galīgais afgāņu kurta standarts.

Saskaņā ar šo standartu augstums skaustā sunim ir 68,5-73,5 cm, kucei 62-68 cm, pieļaujot nelielas svārstības, ja tās neizbojā auguma saskanīgās proporcijas. Afgāņu kurts ir spēcīgi veidots suns ar garu, zīdainu spalvu, kurai pieļaujama jebkura nokrāsa. Galva gara, ne pārāk šaura, pakauša kauliņš izcils. Pāreja no pieres uz purnu tikko manāma. Galva sausnēja ar cieši pieguļošām lūpām. Šķērveida sakodiens, pilna zobu formula. Kakls garš, sauss, krūtis platas, labi attīstītas, mugura taisna, muskuļota. Krusti ar izciliem gūžu kauliem, mazliet nolaideni. Aste gara, sākas zemu mugurkaula galā. Astes gals savirpināts. Kājas spēcīgas. Sunim raksturīga dinamiska, elastīga, dejojoša gaita.

Afgāņu kurts pēc dabas ir ļoti aktīvs, kustīgs suns. Pirms to iegādāties, jāpadomā, vai būs iespējams sagādāt tam nepieciešamo izskriešanos un brīvību. Nedrīkst aizmirst arī to, ka krāšņais kažoks intensīvi un ik dienu rūpīgi jākopj, lai tas patiesi būtu skaists. Nekopts afgāņu kurts izskatās nožēlojams. Parastajai dresūrai afgāņu kurts padodas visai vāji, drīzāk tas pakļaujas saprātīgai audzināšanai. Savējiem šis suns ir vidēji pieķērīgs, pret svešiem neuzticīgs. Sevišķu familiaritāti necieš, visnotaļ saglabā pašcieņu un vēsu atturību. Rej reti. Pēc dabas draudzīgs, ne pārāk pieglaudīgs. Niknums un agresivitāte - diskvalificējoši defekti. Latvijā - kopš 1977. gada.

Materiāla sagatavošanā izmantota Helmas Lapiņas grāmata "Suns, kuru mīlam"