Betta splendens, tāds ir cīnītāj zivtiņas, tautā dēvētās par gailīti, latīniskais nosaukums. Vārds splendens, tulkojumā nozīmē - spīdīgais, mirdzošais. Mūsdienās zināmās akvārija zivtiņas Betta splendens variācijas ir izveidotas savu senču dzimtenē - Taizemē. Tur gailīši mīt tā saucamā „melnā ūdens" ezeros, dīķos un purvos. Vietējais nosaukums Рlakad lukmoh un Рlakad pah (plakad taizemiešu valodā nozīmē - cīnītājs). Šīs zivtiņas tiešām ir ļoti skaistas, daudzkrāsainas. Audzētājiem un tirgotājiem vistīkamākās ir selekcijas rezultātā iegūto paveidu zivtiņas. Viens no otra tie atšķiras ar krāsām un spuru formu. Kroņastes gailītis, kuram visi spuru stari ir garāki par pašu spuru kopumā. Pusmēness (halfmoon) gailītis, kuram pilnībā izplesta astes spura veido pareizu pusapli. Un dubultastes gailīši, kuru astes spura pa vidu ir sadalīta precīzi divās daļas. Ir arī parastie gailīši, kuri tomēr ir ļoti krāsaini, ar platām un garām spurām, lai gan minēto sugu pazīmes tiem nav īpaši izteiktas.

Sākotnēji šīs zivtiņas tika izmantotas publisko kauju rīkošanai. Līdzīgi, kā citās valstīs tiek sarīdīti suņi. Skatītāji liek likmes uz uzvarētāju, bet kauju rīkotāji pelna bargu naudu. Šī izklaide joprojām ir populāra Indoķīnas valstīs. Pilsētās kaujas rīkot ir aizliegts, bet lauku reģionos šis bizness zeļ un plaukst. Pie tam, kaujās nevar izmantot dabā mītošās Betta sugas, jo tām nav tik izteikta cīnītāja rakstura un tik skaistu spuru. Dabā Betta splendens mīt Dienvidu Vjetnemas, Kambodžas un Taizemes ūdeņos. Akvāriju iemītnieka senči ir pamatā melni, vai brūngani, uz žaunām ir gaišas strīpas ar sarkaniem punktiņiem, mugura nedaudz atspīd zilganā tonī; muguras spura gaiši zila ar sarkanu plankumu galā; krūšu spuras melnas, ar pāreju sarkanajā krāsā un baltu maliņu; astes stari - gaiši zili, starp tiem astes spura ir sarkana; anālā spura ir melna ar pāreju sarkanā krāsā, malas - gaiši zilas. Šādas dabiskās gailīša formas pārstāvjus reti var atrast pārdošanā. Dino zoo gan piedāvā dažādus radiniekus: Betta spec."Mahachai", Betta smaragdina, Betta imbellis. Visas šīs zivtiņas pārstāv Betta splendens radniecīgas sugas un ir atrodamas dažādos Āzijas reģionos.

Dabā šīs sugas zivis dzīvo seklos, stāvošos ūdeņos, kur skābekļa daudzums ir minimāls. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka ir redzēti nārstojoši pāri, kuri pēc plūdiem vai spēcīgām lietus gāzēm palikuši govs naga nospiedumā... Tieši šīs leģendas, kā arī speciālistu zināšanas par gailīša vajadzībām ļauj tirgotājiem šos nesamierināmos ienaidniekus pārvadāt 100 gramos ūdens. Un ceļš parasti nav nekāds tuvais - no Āzijas līdz Eiropai. Apstākļi, kādos dzīvojušas un attīstījušās šīs sugas zivis, sekmēja labirinta orgāna izveidi. Tas atrodas zivtiņas mutē un sastāv no daudziem jo daudziem sīkiem asinsvadiņiem. Zivtiņa paķer gaisa burbulīti no ūdens virsmas un labirinta orgāns adsorbē skābekli pa tiešo no atmosfēras, nevis no ūdens. Tādējādi, šī īpatnība, kā arī spēja izdzīvot ļoti nelabvēlīgos apstākļos, padarījusi gailīšus, jeb Betta splendens par visvēlamāko iesācēju akvārija zivtiņu.

Akvārijā Betta splendesns ir viena no miermīlīgākām zivtiņām. Tēviņi kļūst agresīvi tikai, ja ierauga vēl vienu tēviņu, kaut vai tas ir tikai viņa paša atspulgs spogulī. Mēdz gadīties, ka lieli un krāšņi gūpiju tēviņi, gailītim rada nepatīkamas asociācijas un viņš uzbrūk, bet visādi citādi, tā ir mierīga zivs, kura pat augus neēd. Dabā šīs zivtiņas pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem un vēžveidīgajiem. Izbadējies gailītis var tikt izmantots kā galvenais ierocis cīņā ar gliemežiem akvārijā. Viņš labprāt ēdīs arī jebkādu dzīvo, saldēto barību un sauso. Jāpiebilst, ka gailīšiem ir nosliece uz aptaukošanos, tādēļ arī pārāk bieži barot tos nevajadzētu. Lielākoties šīs sugas zivtiņas ir lielas sliņķes. Bieži vien šīs zivs īpašniekam šķiet, ka tā beidzas nost, bet atliek tikai parādīt viņam spoguli un jāķeras pie fotoaparāta - tik skaists un kareivīgs kļūst nesenais vājinieks. Jāpiebilst, ka ilgi kaitināt zivi nedrīkst, jo pastāvīga kaujas gatavība rada stresu un tas novājina organismu, zivtiņa var saslimt, vai iet bojā nelabvēlīgas vides ietekmes dēļ. Bet pārāk ilga dīkstāve arī liek dižajam cīnītājam nobālēt. Īpašniekiem ir jāzina, šīs īpatnības un nav jāsteidzas zivi ārstēt no nezināmām kaitēm. Pietiek, ja akvārijā tiks nomainīta daļa ūdens. Var arī parādīt spoguli. Tas ļaus gailītim uz laiku sajusties kā bruņiniekam. Jāpiebilst, ka ne tikai otrs tēviņš uzjunda agresivitāti, bet arī mātītes klātbūtne „ieslēdz" gailīša agresivitāti. Tādēļ, ja saimnieks vēlas mēģināt audzēt Betta splendens, ir ieteicams akvārijā laist nevis vienu, bet gan divas mātītes un pat trīs. Jo zivtiņām arī ir raksturi. Viena neizturēs kautiņus, otra vienkārši nešķitīs simpātiska, bet trešā būs tieši laikā un gatava nārstam. Pie tam, tēviņa agresivitāte būs sadalīta vienlīdzīgi starp visām mātītēm. Jāpiebilst, ka akvārijā vajadzētu iestrādīt lielus čemurus dzīvo augu, vai arī ierīkot slēpņus, kur mātītes varētu paglābties no sava „vīra" dusmu uzplūdiem. Gailīšus var turēt kopā ne tikai ar savas sugas mātītēm, bet arī ar visām miermīlīgām zivtiņām. Izņēmums ir Sumatras barbusi un skalārijas, kā arī makropodi, lālijas un pundurcihlīdas. Visas šīs zivtiņas var izplūkāt gailītim skaistās spuras un pat nogalināt to. Arī šķēpnešu tēviņi var uztvert gailīti kā sāncensi, bet šīs kaujas nebūs nāvējošas nevienam no pretiniekiem. Protams lielāka daļa akvārijos mītošo samu arī nedarīs pāri gailītim, ja vien tas nav novārdzis vai pavisam slims, tāda zivtiņā kļūst par vieglu mērķi viesiem akvārija iemītniekiem.

Betta splendens vislabāk jūtas 25 grādus siltā ūdenī, kaut gan var dzīvot arī vēsākā, vai līdz pat 35 grādus siltā ūdenī. Tomēr ieteicams nenovietot akvāriju tādā vietā, kur to var ietekmēt caurvējš, vai apkures iekārtas. Izteiktas temperatūras svārstības ir viens no šoka iemesliem akvārija zivtiņām. Vispār šīs zivtiņas var turēt pat ja nav īsta akvārija, bet ir tikai liela vāze, vai glāze. Optimālais ūdens daudzums vienai zivtiņai ir 10 litri, bet var būt arī mazāk. Galvenais ir atcerēties pabarot gailīti un laikus nomainīt ūdeni. Jo mazāks tilpums, jo biežāk ir jāveic pilna vai daļēja ūdens mainīšana. Jāpiebilst, ka būdams viens, pat tik „saspiestos apstākļos", gailītis negarlaikosies. Viņš cīnīsies ar savu atspulgu un būvēs burbuļu ligzdu, kuru citkārt izmantotu nārstošanai gatavas mātītes pievilināšanai. Ir ļoti svarīgi zivtiņu nepārbarot, jo liekas organiskās vielas ļoti ātri padarīs maza tilpuma akvārija vidi par nāvējošu zivtiņai. Un runa nav par ogļskābo gāzi, kuras var būt pat ļoti daudz, bet gan par nitrītiem, kas rodas, sadaloties ēdiena atliekām un kakām. Nitrīti, kā arī amonjaks ir ļoti indīgas, bet acij neredzamas vielas. Tās, var būt nenogalinās zivtiņu, bet sekmēs sēnīšu infekciju, kas nopostīs gailīša skaisto spuru rotu.

Dzimumbriedums iestājas 3-5 mēnešu vecumā. Nārsta akvārija tilpums var būt ap 10 litriem. Tajā laiž iekšā tēviņu. Blakus jānovieto cits akvārijs, kurā ir mātīte. Šajā periodā tēviņš aktīvi būvēs burbuļu ligzdas. Kad mātīte ir gatava nārstam, tā iekrāsojas strīpaina un pie anālās atveres viņai parādās balts bumbulītis. Tad mātīti laiž pie „vīra" un sākas dejas - viens no krāšņākajiem nārstošanas rituāliem zivju pasaulē. Nārstošana notiek ciešā kontaktā. Tēviņš apvij mātītes ķermeni un burtiski izspiež no viņas ikrus. Un tūdaļ metas savākt visu savus topošos pēcnācējus. Katru ikriņu gādīgais tētis pieliek pie atsevišķa burbulīša. Nārstošana notiek pa porcijām. Kad pēdējie ikriņi ir sakarināti gaisa ligzdā, mātīti no nārsta akvārija ir jāizņem. Viņa var apēst ikrus. Turpretī tētis rūpēsies par mazajiem gailīšiem, līdz tie izšķilsies un sāks paši peldēt. Naktī nārsta akvāriju nedaudz jāizgaismo, lai tas nepaliek tumsā.

Mazie zivulēni izšķiļas pēc 22-72 stundām, atkarībā no ūdens temperatūras. Tie nevar peldēt paši un slīkst. Tikai, ja ūdens ir 10-15 centimetrus dziļš, tie varētu paši tikt līdz burbuļmājai, bet tētis jau steidzas tos savākt un katru pielikt pie sava burbulīša. Pēc 2-5 dienām dzeltenuma maisiņš ir pilnībā izmantot, mazās zivtiņas sāk peldēt un tās ir jāsāk barot. Kad mazie ir ieņēmuši horizontālu stāvokli, tētim laiks doties prom, uz kopējo akvāriju.

Mazajiem pirmajās dienās dod rotatorijas un infuzorijas, pēcāk - lielāku dzīvo barību, cieti novārītas olas dzeltenumu, vai speciālo sauso barību.

Katarīna Šterna