"Kaķēns, kucēns, žurka, vāvere?" tā cilvēki bieži vien iesaucas, pirmo reizi ieraugot šo neparasto dzīvnieciņu - fretku, sauktu arī par mājas sesku. Fretkas kļūst aizvien populārākas, un nu jau gadu tās ir ieguvušas oficiālu mājdzīvnieka statusu Latvijā. Lai tuvāk iepazītos ar šo mazo dīvainīti, ciemojāmies pie Krista Kokara un viņa sabuļkrāsas fretkas Džafara Siguldā.

Iepazīšanās ar Džafaru

Krists pirmo reizi fretkas ieraudzījis pirms kāda laika filmā "Zvēru pavēlnieks". Internetā viņš atradis informāciju par to, kas tas ir par dzīvnieciņu un kur to var iegādāties. Tā nu "uz dullo" aizbrauca pie kāda audzētāja Lielvārdē, kur bez ilgas domāšanas izvēlējās trīs mēnešus vecu puiku pilnā vārdā Džafars Dudajevs.

Sākumā gan gājis grūti - mazulis nebija pieradināts pie rokām, tādēļ saimniekiem mēnesi nācies ciest no sāpīgiem kodieniem, kamēr vienā dienā Džafars sapratis, ka par viņu sāk domāt sliktas domas, un kopš tā brīža vairs nevienam tā arī nav kodis.

"Visiem mūsu draugiem viņš ir liels mīlulis - viņam ir daudz krustvecāku. Mums viņš ir dēliņš, savukārt manai mammai - mazdēliņš. Pēdējās snovborda sacensībās "Siguldas kausā", kur pats piedalījos, bija silts un patīkams laiks, tādēļ paņēmām viņu līdzi. Draudzene Sanita pat neredzēja, kas notiek uz kalna, jo visu laiku ap viņu un Džafaru bija cilvēki, kas izrādīja lielu uzmanību un vēlējās ar viņu fotografēties," atceras Krists.

Boss pats savā ofisā

Fretkām patīk mājās ieviest savu kārtību - fretku kārtību. Nosaukums "fretka" radies no latīņu valodas un tulkojumā nozīmē "zaglis". Šis nosaukums patiesi atbilst mājdzīvnieka ikdienas uzvedībai - fretkai patīk nočiept jebko, ko vien tā var aizvilkt vai aiznest zobos. Tās var būt pat tik lielas lietas kā zābaki. Fretku interesējošās lietas viņas labprāt noglabā, viņuprāt, drošā vietā, kas varētu būt apmēram viena līdz divām "slēptuvēm" mājā. Līdz ko jūs atradīsiet šo slēptuvi, jūs tur varēsiet atrast visu, kas līdz šim tika uzskatīts par pazudušu.

Krists stāsta, ka Džafars savu slēptuvi ir iekārtojis prasmīgi un tajā pavada lielāko dienas daļu. "Džafaram ir pašam savs ofiss, kur neviens cits netiek klāt. Tas ir iekārtots zem dīvāna. No rītiem pirmā vieta, kur viņš skrien, ir ofiss - pārbauda, vai kaut kas netrūkst, vai kaut ko nevajag pienest klāt. Viņš ir ļoti saimniecisks. Laikā, kad viņš neguļ, viņš vai nu spēlējās un dauzās, vai nu ļoti apzinīgi darbojas ofisā, piemēram, stiepj pārtiku no kaķa trauka uz savu ofisu.

Džafaru šad tad aizvedam arī pie manas mammas - tur savukārt viņa ofiss atrodas aiz veļas mazgājamās mašīnas. Reizi mēnesī tas ir jātīra, jo tur var atrast pilnīgi jebko, kas bijis pazudis - čības, cepures, ēdienu. Visas pazudušās lietas atrodam salīdzinoši vienkārši, tās var būt tikai vienā vietā - Džafara ofisā.

Jāpiebilst, ka ēdiens tiek sakārtots rūpīgi vienā rindiņā pie kājlīstes. Pēc lielās tīrīšanas Džafaram gan atkal paiet viss vakars, kamēr viss tiek sakārtots pa savam prātam. Pirmo reizi, kad viņa ofisu iztīrījām ar putekļusūcēju, viņš uz to bija dusmīgs - stāvēja un skatījās uz to un nevarēja saprast, kas notiek, kāpēc tas traucē viņam dzīvot un iztīra viņa ofisu."

Seska smaka - sen izgaisis mīts

Izdzirdot vārdu "sesks", prātā iešaujas doma par specifisko seska smaku. Kā jau katram dzīvnieciņam, arī fretkai ir savs aromāts, taču tā noteikti nav smaka. Zīdainajam kažociņam piemīt patīkama medus smarža. Fretka specifisku smaku var izdalīt tikai gadījumos, kad dzīvnieciņš ir ļoti sabijies - tā darbojas kā aizsargreakcija. Lai izvairītos no iespējamām smakām, ir vairāki salīdzinoši vienkārši risinājumi.

Pirmais - kastrācijas vai sterilizācijas operācija. To iesaka veikt visiem dzīvnieciņiem, ja vien fretku ģimenē nav plānoti pēcnācēji. Operāciju ieteicams veikt no sešu mēnešu vecuma. Šīs operācijas laikā ir iespējams izņemt arī anālos dziedzerus, kas vēl vairāk samazina iespējamo smaku nākotnē. Nav jāsatraucas par iespējamām rakstura izmaiņām - pēc šādas operācijas fretka arvien saglabās savu jautro un atraktīvo personību.

Otrais - regulāra fretkas vannošana. Amerikāņu audzētāji iesaka fretku mazgāt apmēram vienu reizi mēnesī, izmantojot kādu no fretku, kaķu vai vienkāršiem bērnu šampūniem. "Džafaru mazgājam diezgan bieži - apmēram reizi divās nedēļās. Ūdens viņam patīk, bet tikai ne tad, kad ir jāiet mazgāties. Pēc vannas viņš noteikti jānosusina dvielītī. Žāvēšanas procesu viņš pabeidz pats - ielien gultā, pieplok uz vēdera un šļūc atpakaļgaitā. Pēc tam viss kažoks ir gaisā un tad viņš ļoti līdzinās ezim."

Trešais - regulāra fretkas tualetes iztīrīšana.

Kas fretkai vēderā?

Fretkas dienas laikā ēd bieži, pa mazām porcijām, tādēļ vienmēr jābūt pieejamam ēdienam un svaigam ūdenim. Fretku ēdienkartē galveno vietu ieņem profesionālā kaķu sausā barība. Zooveikalos var iegādāties arī īpašus fretkām paredzētus barības maisījumus. Sausā barība palīdz uzturēt zobiņus teicamā kondīcijā. Ar gaļu gan jāuzmanās - to regulāri lietojot uzturā, fretka var pie tās pierast un tad, kad to nesaņems, sāks to meklēt un, instinktu vadītas, var pat mēģināt kādam iekost.

Fretkas ir lielas kārumnieces. Katrai fretkai kārumu "tops" ir ļoti atšķirīgs - vienai garšo augļi un dārzeņi, citai savukārt kaut kas sāļāks un gaļīgāks. Taču nevar aizmirst, ka gardums ir un paliek tikai gardums, kas nevar aizvietot pamatēdienu. Fretkas ēdienkartē būtu jāizvairās no šokolādes un piena produktiem, tie mazajiem četrkājiem var būt pat nāvējoši. Nedrīkst barot ar suņu barību un aizrauties ar saldumiem, kuru sastāvā ir cukurs.

"Džafaram vienmēr ir pieejams svaigs ūdens un profesionālā kaķēnu sausā barība. No kārumiem ļoti garšo banāni un bumbieri. Ja ir kaut kas ēdams, viņš noteikti to paņems, taču tas nenozīmē, ka to viņš apēdīs, tas tiek aiznests un droši noglabāts ofisā," par sava mīluļa ēšanas paradumiem stāsta Krists.

Kur fretka dzīvo?

Fretkai patīk ērtības, tādēļ jāpadomā arī par atbilstošu būra iekārtojumu. Būrī noteikti jābūt barības un ūdens trauciņiem, tualetes kastītei, kā arī guļvietai un dažām rotaļlietām. Iekārtojot būri, tualeti vajadzētu iekārot atsevišķi no pārējām lietām - šiem dzīvnieciņiem nepatīk, ja tualete atrodas tuvu viņu ēdienvietai un "atpūtas zonai". Ieteicams būrim pastiprināt slēdža mehānismu. "Sava būra oriģinālo slēdzi viņš attaisa bez problēmām. Tāpēc tagad būra aizvēršanai lietojam sprādzi, kuru viņš vairs nevar atvērt," pieredzē dalās Krists.

Kamēr fretka mājās ir viena, ieteicams to turēt būrī. Viņas ātri vien pielāgojas saimnieku dienas režīmam, līdz ar to nepretodamies dienu pavada būrī, savukārt tad, kad esat mājās, fretka būs ļoti priecīga par laiku, kuru tā varēs pavadīt ārpus sava būrīša. "Džafars pa nakti guļ būrī, bet tikai tāpēc, lai paši varam izgulēties, jo, ja viņam nav ko darīt, tad viņš vienmēr atradīs sev nodarbošanos, piemēram, sāks pārskaitīt traukus. Kad tiek izslēgtas gaismas un iestājas klusums, arī Džafars dodas pie miera. Ja viņš tiek ielikts būrī, bet apkārt vēl valda rosība, viņš liek manīt, ka arī viņam gribētos pievienoties. Pēc ofisā pavadītās dienas Džafaram labprātīgi gan negribas atgriezties būrī," stāsta Krists un Sanita. Būrī Džafaram īpaši nepatīk uzturēties, jo regulāri tiek tīrīta viņa tualete un viņš tur nevar ieviest savu kārtību. Būrī viņam ir ērts šūpuļtīkls, kuru var iekārt arī kā kabatu, un tajā viņš guļ labprātīgi.

Kopšana

Fretkas kažoku maina divas reizes gadā - pavasarī un rudenī. Divu līdz trīs nedēļu laikā fretka atbrīvojas no visa liekā kažoka. Šajā periodā arī paši saimnieki var palīdzēt atbrīvoties no liekās spalvas, to ar pirkstu galiem viegli izraujot.

Fretkas jāvakcinē vienu reizi gadā pret trakumsērgu, gluži kā jebkurš kaķis vai suns. Regulāri jāparūpējas par mazā seska nadziņiem, tie jāapgriež gluži kā kaķiem. Pāris reizes gadā nepieciešams iztīrīt arī ausis.

Krists stāsta, ka Džafaram nagi tiek griesti laikā, kad viņš guļ. Tāpat ir ar visām pārējām procedūrām - Džafars mierā nevar nosēdēt, viņam visu laiku ir savas darīšanas un nepatīk, ja viņu traucē.

Fretkas nav grauzēji, tādēļ nav jāuztraucas par sagrauztiem vadiem vai mēbelēm. Taču līdz četru mēnešu vecumam fretku mazuļiem aug zobiņi. Šajā periodā viņi cenšas mazināt sāpes un radušos diskomfortu, graužot kādus priekšmetus. Tādēļ par to vajadzētu parūpēties jau savlaicīgi un sagādāt kādu mīkstu, tajā pašā laikā pietiekami stingru rotaļlietu. Šajā procesā biežākie upuri ir gumijas rotaļlietas, pirksti un kurpju zoles.

Blēņas un jautrība 24h diennaktī

Savā būtībā šie dzīvnieciņi ir bezbailīgi un ļoti ziņkārīgi, taču ir arī lietas, no kurām fretkām tomēr ir bail. Džafars baidās no trokšņiem un plašām, nezināmām vietām, kur viņš nevar paslēpties un sevi pasargāt. Kā baiļu indikators fretkai lieliski darbojas aste - tā tiek izplesta tik kupla kā vāverei.

Iegādājoties fretku jārēķinās ar to, ka mājoklis būs jāpielāgo fretkas neizmērojamai ziņkārībai. Fretka labprāt ielīdīs visur, kur vien varēs, tādēļ jāparūpējas par mīluļa drošību. Fretkas ir ziņkārīgas, bezbailīgas un spējīgas ielīst vietās, par kurām jūs pat nenojaušat. Ja mājās ir kāds caurums, kur var ielīst mazā nebēdņa galva, tad tur varēs ielīst arī viss pārējais ķermenis. Džafars gan nemēdz līst vietās, kur saprot, ka varētu netikt ārā.

Fretkām ļoti patīk rakt, tādēļ ieteicams puķupodus pārvietot uz augstākiem plauktiem vai turēt vietās, kur viņas netiek klāt. Puķes tiek izraktas ar visām saknēm. Praktisks ieteikums, ja mājās ir lieli puķupodi, kurus nav iespējams pārvietot - podiņā esošo melnzemi pārkaisiet ar dekoratīviem, krāsainiem akmentiņiem. Fretku ķepiņām nepatīk staigāt pa akmentiņiem, līdz ar to viņas ātri vien atmetīs domu par šo puķupodu pārrakšanu. "Džafaram vasarā ļoti patīk rakt alas smilšukastē, savukārt ziemā - spēlēties mīkstajā sniegā," stāsta Krists.

Mazajiem mājas seskiem patīk no dīvāna nomest spilvenus, nočiept zeķes un paslēpt tās zem gultas utt. "Blēņas tiek strādātas nepārtraukti. Džafaram ļoti patīk ādas apavi. Reiz gadījies, ka Džafars, neviena nemanīts, ielīdis kastē, kur bijuši jauni ādas zābaki, un viena zābaka purngalu viņš pielabojis savā gaumē. Un draugi jau zina, kad nāk ciemos, ka apavus un somas nevar turēt zemē. Ir tādi apavi, kuri Džafaram ļoti patīk, taču ir arī tādi, kuri viņam pārāk lielu interesi neizraisa."

Dzīvojot kopā ar fretku, jārēķinās ar to, ka šis dzīvnieciņš ir ļoti enerģisks. Fretkas ir ļoti dzīvespriecīgas un atraktīvas, viņas spēlējas, kamēr "krīt". Šo dzīvnieciņu vidējais vecums ir ap desmit gadiem, un viņas savu dzīvespriecīgumu un aktivitāti saglabā visas dzīves laikā. Tiesa gan, uz vecumu tām patīk vairāk laiku pavadīt saimnieka klēpī. Taču tad, kad fretka guļ, tā guļ ļoti ciešā miegā. Krists stāsta, ka Džafars dienā guļ ap 18 stundām, visu pārējo laiku viņš šiverē.

"Kad viņš guļ, viņš pilnībā nododas miegam. Reiz Sanita viņu paņēma rokā un viņš tā arī pilnīgi nekustīgi karājās. Sākām histēriski viņu kratīt, jo likās, ka viņš varētu būt beigts."