Sākas rudens un darbs pilnā sparā rit ne tikai dārzos un laukos. Pie šķērēm un citiem instrumentiem jāķeras arī dīķa īpašniekam. Ja dīķis ir liels, teiksim 500 kvadrātmetrus, vai lielāks un vairāk nekā pusotru metru dziļš, tad kreņķi nekādi. Viss norisinās dabiskā veidā un arī koijas atradīs vietu, kur pārziemot. Vispār, ja dīķi ir dziļākas par pusotru metru vietas, tad par zivtiņu pārvietošanu uz citu tilpni telpās nav jādomā. Pirmais, kas jādara rudenī, ir jāsavāc augu atliekas, jāapgriež kāti un lapas tiem augiem, kuri varētu sapūt ziemas mēnešos, kā arī jāpārceļ uz siltām telpām dažādus siltumu mīlošus augus, kuri aukstumā ies bojā. Tas attiecas arī uz peldošajiem augiem. Tiem vajadzētu atrast kādu kasti ar kompostu, kurš būs pastāvīgi jāmitrina. Ūdens lilijas ieteicams ar visiem podiem pārcelt dīķa visdziļākajā vietā, bet vēl labāk, uz kādu atsevišķu tvertni mājas pagrabā, vai uz iestiklotas terases, ziemas dārzā.

Kāpēc dīķis maksimāli jāatbrīvo no augiem? Jo ziemā tie pamazām pūs un izdalīs dažādas vielas, kuras tur pat dīķī vien paliks un var noindēt koijas. Kamēr laiks vēl ir silts, karpām jādod ar šķiedrvielām bagāta pārtika, piemēram, granulas, kas pagatavotas no kviešu dzinumiem. Kad vidējā gaisa temperatūra krītas līdz 6 grādiem virs 0, barošana jāpārtrauc uz visu ziemu. Pat, ja kādu brīdi kļūst siltāks un dīķis atbrīvojas no ledus, arī tad zivīm nedrīkst dot ēst, jo ēdiena atliekas un ekskrementi paliks dīķi, un, kad tas aizsals, var noindēt tā iemītniekus. rudenī, pirms sācies lapkritis, ieteicams dīķi pārklāt ar smalku tīklu, lai lapas negrimtu un nepalielinātu biomasu, kas varētu izdalīt dažādus slāpekļa savienojumus, metānu un citas kaitīgas vielas. Pirms sala iestāšanās būtu labi, ja dīķi varētu iztīrīt. Ir dažādas ierīces, ko var izmantot šim nolūkam. Sākot ar parasto tīklu, līdz sarežģītām elektroieteisēm, kas darbojas pēc putekļusūcēja parauga.

Arī pie mums, Latvijā, mēdz būt pietiekami aukstas ziemas un ledus uz ūdeņiem turas vairākus mēnešus. Cik nav dzirdēts par zivju smakšanu zem biezā ledus ezeros un upēs? Dekoratīvajam dīķim draud tas pats. Metāna gāze, kas izdalās pūstot augu atliekām, sakrājas zem ledus. Un, tā kā tai nav kur palikt, tā atkal izšķīst ūdenī, padarot to toksisku zivīm. Dīķa īpašnieka galvenā rūpe ir āliņģis. Ir vairāki paņēmieni, kā parūpēties, lai ledū visu laiku ir caurums. Var ievietot dīķi sildītāju, kas tiks ieslēgts uz vairākām stundām dienā, vai darbosies pastāvīgi. Cits variants - katru dienu nolikt uz sasalušā dīķa lielu katlu ar verdošu ūdeni vai oglēm tajā, lai tas izkausē ledu. Bet var pacelt dīķa filtru, vai pumpu tuvāk virsmai, jo, kā zināms, ūdens kustībā neaizsalts. Ja mājās ir "bļitkotājs", var izmantot āliņģu urbšanai domāto urbi. Kāpēc nevar vienkārši izcirst caurumu ledū, vaicāsiet Jūs? Jo triecienvilnis var apdullināt dusošās koijas. Lai aizsargātu izveidoto āliņģi virs tā var uzbūvēt "mājiņu", kas kaut nedaudz saglabās siltumu. Jo, kā zināms ūdens zem ledus nekad nav aukstāks par 4 grādiem virs 0. Pat Arktikā, zem ledus ūdens ir 4 grādus silts. Lai zivīm ziemošana nešķistu tik drūma, vajadzētu no aizsalušā dīķa regulāri noslaucīt sniegu.

Ledus ir bīstams arī pašam dīķi, tā tilpnei. Kā zināms, sasalstot ūdens izplešas un ledus var sabojāt dīķi, pat, ja tas ir būvēts no betona. Īpaši apdraudēti ir dīķi ar vertikālām sieniņām. Lai izvairītos no tā, rudenī ūdenī jāiemet dažādus elastīgus materiālu priekšmetus, piemēram, porainās gumijas bumbiņas, putuplasta gabalu, koka klucīšus, vai ko tamlīdzīgu. Var izmantot arī plastmasas dzērienu pudeles ar vāciņu.

Kā ieziemot koijas, kurām nav liela un dziļa dīķa?

Šī problēma noteikti ir zināma daudziem jo daudziem mazo, seklo plastmasas, vai plēves dīķu īpašniekiem. Zivis ir. Tās ir skaistas un sirdij mīļas, bet dīķis ziemā sals ciet. Ko lai dara? Izeja ir viena, bet tai ir vairāki risinājumi. Karpas obligāti jāpārceļ uz telpām, jo, kā jau augstāk minēts, ja dīķa dziļums ir mazāks par 1,5 metru, ziemošana tajā zivīm nav droša. Lai nebūtu jāmokās ar ūdens dzesēšanu, pagaidu tilpni vislabāk novietot pagrabā vai ziemas dārzā, kur gaisa temperatūra vienmēr ir zemāka, nekā dzīvojamās telpās. Tas varētu būt arī liels akvārijs, plastmasas kannas/vannas, plēve, kas ieklāta un nostiprināta metāla vai koka konstrukcijā, vai iekštelpās veidots dekoratīvais dīķis. Saprotams, jo vairāk un lielākas zivis, jo lielāku vajadzēs pagaidu tvertni. Vienai koijai būtu nepieciešami ap 70 - 10 litriem ūdens. Ja zivis ir ļoti jaunas un nav lielākas par 15 cm, tad varētu pietikt ar 50 litriem katrai. Ziemas "dīķi" jāierīko litrāžai atbilstoša filtrēšanas un aerācijas sistēma, kā arī regulāru būtu jāmaina ūdens. Teiksim pāris reizes nedēļā pa 1/3. Taču vislabāk būtu, ja varētu ierīkot caurteci. Lai no viena krāna ūdens ietek rezervuārā, bet pa noteku aizplūst kanalizācijā. Ziemā zivis jābaro reti un piesardzīgi, jo mazā litrāžā dabiskie procesi norit ātrāk un sekas var būt letālas. Ēdiena atliekas un ekskrementi sadalās, ūdenī nonāk liels daudzums amonjaka un citu slāpekļa savienojumu un ūdens var kļūt toksisks. Tādēļ daļu tā regulāri jānomaina pret svaigu. Vēl viens variants, ko varētu izmantot karpu ieziemošanai, ir maksas "viesnīca". Ir daži uzņēmumi, kas pieņem vērtīgās koijas ziemošanai savos dīķos un tvertnēs, bet tas jau būs par samaksu.

Katarīna Šterna