Kādas rīcības sekas var būt vispostošākās akvārija iemītniekiem un videi? Tā ir jaunu zivtiņu iegāde. Ļoti reti ir pieejama informācija par jauno mīluļu iepriekšējo dzīvesvietu. Un, ņemot vērā to, ka no visiem mājdzīvniekiem, zivtiņas ir visuzņēmīgākās pret dažādām slimībām, pastāv milzīgs risks, kopā ar jaunām zivīm savā labklājīgā akvārijā ieviest arī dažādu parazitāru un citu slimību izraisītājus. Karantīna ievērojami samazina iespēju, ka jaunpienācēji aplipinās veterānus ar kaut kādu kaiti.

Ideāls karantīnas laiks ir 3-4 nedēļas. Ideāls trauks - tukšs 20-30 litrus liels akvārijs ar litrāžai atbilstošu aprīkojumu.

Pēc pārcelšanās uz jaunām mājām - no veikala pie saimniekiem - zivīm sākas pierašanas un pielāgošanās laiks. Tas prasa spēkus un ievērojami novājina zivtiņas organismu. Tieši šinī periodā ūdens mugurkaulnieki ir pakļauti vislielākajam saslimšanas riskam. Ja zivtiņa ir bijusi inficētā akvārijā, vai kopā ar slimām zivīm, tad karantīnā slimību izraisītāji atklās sevi. Protams, karantīna nepaglābj no epidēmijas kopējā akvārijā simtprocentīgi, jo ir slimības, kuru inkubācijas periods ir garāks par mēnesi, vai kuras sākas iekšēji un tikai pēcāk parādās to ārējie simptomi.

Un tieši karantīnas akvārijs ir tā vieta, kur cīņa ar slimību norit vieglāk un, kas mūsdienās nav mazsvarīgi - lētāk. Kopējā akvārijā, lietojot medikamentus, mēs riskējam nograut bioloģisko līdzsvaru un pat nogalināt jutīgākos organismus. Pie tam, lielāka litrāža prasa arī lielāku zāļu devu. Viss augstāk minētais liek secināt, ka visām jaunajām zivtiņām jāpārdzīvo trīs posmos sadalīta un mēnesi ilga pārcelšanās no veikala uz skaisto akvāriju mūsu mājās, vai ofisā. Pirmais posms - zivtiņas pierašana pie karantīnas akvārijs, tai seko profilakse un, nepieciešamības gadījumā, ārstēšana un, visbeidzot, ielaišana akvārijā, kur zivis pavadīs tuvākos savas dzīves mēnešus vai gadus.

Tātad, tikko nopirkto zivtiņu karantīna ir nepieciešama, lai pasargātu "vecos" akvārija iemītniekus no invāzijām un infekcijām, kuru izraisītājus mēs, gluži nemanot, varam ielaist savā akvārijā, kopā ar jaunām zivīm. Taču, var notikt arī otrādāk - mēs ielaižam pavisam veselu zivi, bet viņa un drīz vien arī vecie akvārija iemītnieki sāk slimot. Kamēr akvārijā valda līdzsvars, zivtiņas ir veselas un dzīvo savai sugai piemērotos apstākļos, tās spēj ilgi un veiksmīgi pretoties slimībām. Taču tas nenozīmē, ka akvārijā nav nekādu saslimšanu izraisītāju. Tie vienkārši nespēj savairoties līdz bīstamam līmenim. Bet te akvārijā ierodas novārgušas un stresa nomocītas zivtiņas, kuru visi spēki tiek tērēti, lai pielāgoties jaunai videi un kolektīvam, jo ne jau visi akvārija iemītnieki ir priecīgi pieņemt jaunus konkurentus. Notiek sprādzienveidīga invāzija, vai infekcija un visas zivis saslimst. Ja tiktu veikta jauno akvārija iemītnieku karantīna, šādas problēmas nerastos. Tādēļ, otra karantīnas akvārija funkcija ir sagatavot zivtiņas dzīvei jaunos apstākļos, un atjaunot viņu organismus pēc ilgstoša stresa, kas rodas transportējot zivtiņas un turot veikala akvārijos.

Kā ierīkot karantīnas akvāriju

Tam vajadzētu būt nelielam, 20-30 litrus ietilpīgam, lietam vai līmētam traukam. Tādam, kuru Jūs varēsiet pacelt un pārnest uz vannas istabu, lai kārtīgi izdezinficētu un izmazgātu tekošā ūdenī.

Karantīnas traukā nav vajadzīgs biofiltrs, jo tā iemītnieki vienalga ies bojā, kad sāksim zivtiņu ārstēšanu. Tie tam, biofiltros esošie keramikas gredzeni un dažādas konfigurācijas plastmasas pildījums var ievērojami reducēt medikamentu iedarbību. Jāpiebilst, ka karantīnas akvārijā ir jālej ūdens no funkcionāla akvārija, kurā zivtiņām nākotnē būs jādzīvo. Jaunajiem ir jāpierod pie ūdens sastāva un parametriem. Taču arī tas nav vienīgais arguments. Krāna ūdens nav "dzīvs". Tas ir rūpīgi dezinficēts, tajā nav nekādu mikroorganismu. Pat pēc kondicionieru pielietošanas un vairāku dienu nostādināšanas vaļējā traukā, tas nav visai labs. Tādēļ karantīnas akvārijā lej ūdeni no jau esoša akvārija ar zivtiņām, vai arī jauc to pusi uz pusi ar krāna ūdeni. Atcerēsimies, ka dabā, kuras daļiņa ir arī akvārijs mūsu mājās, viss ir daudz sarežģītāk, nekā cilvēka izdomātajā tehnopasaulē. Katrā peļķē, ezerā, dīķi vai upē ūdens ir piesātināts ar minerālām un organiskām vielām, tajā ir augi, baktērijas, sīkbūtnes, kritušas lapas, pat vitamīni. Pagaidām, lai arī cik laba reklāma netiktu izmantota un cik skaļš vārds nebūtu ražotājam, kondicionieri un tā saucamie biostarteri (baktēriju kolonijas burciņās) nav spējīgi patiesi atdzīvināt ūdeni. Tas atdzīvojas kopā ar visu akvāriju. Jo akvārijs ir dabas daļiņa mūsu rokas. Ir grūti izskaidrot, ko nozīmē vardi "dzīvs ūdens". Var būt der atcerēties, kā smaržo upe vai tīrs ezers. Pareizi ierīkotā akvārijā ar stabilu bioloģiskās filtrēšanas sistēmu, dzīvajiem augiem, līdzsvarotu iemītnieku daudzumu, ūdens smaržo tā pat. Tieši šis "dzīvais" ūdens ir jāpilda karantīnas tilpnē. Tad jaunpienācējiem būs daudz lielākas izredzes izdzīvot.

Tātad, karantīnas akvārijā pildām ūdeni no jau esošā, stabilā akvārija. Šobrīd ir lietderīgi atgriezties pie karantīnas tilpnes lielums. Tā kā var gadīties, ka ūdeni būs jāņem diezgan bieži, tad nevajadzētu noliet vairāk nekā ¼ no jau esošā akvārija tilpuma. Šāda proporcija jāievēro, lai neizjauktu tajā līdzsvaru. Tātad arī karantīnas akvārija lielums ir ¼ no Jūsu jau ierīkotā akvārija.

Zivtiņu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem var negatīvi ietekmēt pārāk liels nitrātu daudzums akvārijā. Amonjaks un notrīti tur vispār nedrīkst būt.

Pirms iegādājaties jaunas zivis, veiciet sava akvārija ūdens testus, lai pārliecinātos, ka tā ūdens derēs karantīnai. Ja izrādās, ka nitrītu, amonjaka un citu vielu akvārijā ir pārāk daudz, tad ir skaidrs, ka jaunas zivis pagaidām pirkt nevajadzētu, jo slodze akvārija ekosistēmai jau tā ir liela. Taču uz veikalu tomēr būs jāiet, bet, pagaidām, tikai, lai iegādātos labāku filtru, papildus biosubstrātu filtra bakatērijām u.t.t.

Kad esam noskaidrojuši, kāds ūdens nepieciešams karantīnas akvārija ierīkošanai, palūkosimies uz aprīkojuma klāstu. Zivtiņas nedrīkst pakļaut papildu stresam, kas rodas netīrā vidē. Pietiek ar pārdzīvojumiem un pārbaudījumiem, ko nācies pārciest ceļojot no viena vairumtirgotāja pie otra, tad uz veikalu un tad vēl uz mūsu mājām. Tādēļ mūsu uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus apstākļus zivtiņu adoptācijai jaunajā vietā un vidē.

Trīs karantīnas tilpnes sieniņas no ārpuses jānoklāj ar tumšu un necaurspīdīgu materiālu. Jums pašiem būs ērtāk, ja tas būs orakāls (uzlīmējama plēve). Lieta tāda, ka neliels tilpums rada stresu zivtiņām, un būs tikai ļaunāk, ja tām nāksies dzīvot caurspīdīgā vietā. Tās instinktīvi sāk uztraukties un katra kustība telpā rada šausmu lēkmi. Pat ja karantīnas akvārijs ir apsegts ar stiklu, zivtiņas var iet bojā, ieskrienot pretējā sienā. Trīs tumšas sienas, vājš apgaismojums un daļēji aizsegta priekšējā sieniņa ļaus jaunpienācējus pasargāt no bailēm, ko rada ārējie faktori - mēs. Drīzumā zivis pieradīs pie jaunās vietas un priekšējo sieniņu varēs atstāt neaizklātu. Karantīnas akvārijam, kā jau minēts, ir nepieciešams "vāks". Taču tam nevajadzētu hermētiski aiztaisīt tilpni, jo skābeklim būtu jācirkulē brīvi. Vislabāk der nevis stikls, bet rāmītis ar tīkliņu, kuru var nomazgāt, nepieciešamības gadījumā.

Karantīnas akvārijam ir nepieciešams arī sildītājs, taču tam precīzi jāatbilst litrāžai, lai zivtiņas "neizvārītos". Sildītājam ir jābūt ļoti labam un drošam, jo tik mazā ūdens tilpumā, jebkuras temperatūras izmaiņas var būt letālas karantīnas akvārija pagaidu iemītniekiem.

Viens no svarīgākajiem veiksmīgas adoptēšanās nosacījumiem ir pietiekama skābekļa padeve. Karantīnas akvārijā obligāti jābūt aeratoram. Tiesa gan var iztikt arī ar filtru, kuram ir gaisa caurulīte. Pa to gaisa burbulīši nokļūst filtra iekšienē un kopā ar attīrīto ūdeni nonāk akvārijā. Taču aerācijas kvalitāte šādā variantā ir tieši atkarīga no filtra jaudas - jo lielākā jauda un ūdens plūsmā, jo aktīvāk ūdens tiek bagātināts ar skābekli. Taču tik mazā tilpnē liela straume nav pieļaujama. Pretošanās plūsmai paņem papildus spēkus, bet paglābties no tās nevar. Tādēļ, būs labāk, ja akvārija īpašnieka saimniecībā būs gan kompresors, gan filtrs.

Grunts karantīnas akvārijā nav vajadzīga. Tā tikai traucēs tīrīt šo tilpni, kurai būtu jālīdzinās sterilai slimnīcas palātai. Jāpiebilst, ka šis nosacījums neattiecas uz dažādām pīkstu dzimtas zivīm, zušiem un tamlīdzīgiem radījumiem, kuriem būs nepieciešamas smalkas smiltis. Tās viņi izmanto, lai uzturētu kārtībā savu ādu. Zvīņu šīm zivīm nav.

Cihlīdu, bociju un samu karantīnas akvārijā būs nepieciešami slēpņi. Lai tos izveidotu, ieteicams izmantot keramikas izstrādājumus: drenāžas caurules, puķu podus, dekorācijas. Lieki atgādināt, ka visām ieejam un izejām ir jābūt piemērotām konkrētas zivs izmēriem, bet visiem slēpņu asumiem - novīlētiem.

Ja jūsu "lielajā" akvārijā ir daudz dzīvo augu, tad liekos bar ielikt karantīnas akvārijā jo tie arī mazina stresu un zivij liekas, ka tā ir nonākusi dabiskā vidē.

Zivtiņas, kuras tiek turētas karantīnā nekādā gadījumā nedrīkst pārbarot. Ja gadījies iebērt lieku barību, tā tūdaļ jāaizvāc ar sifonu. Jau daudz reiz iz runāts par to, ka barības atliekas tropiskā temperatūra (un tāda ir mājas akvārijā) sadalās ļoti ātri un spēcīgi bojā ūdeni pat lielos akvārijos.

Kā norit karantīna

Zivis jau nedēļu ir nodzīvojušas savā mazajā "palātā", un nav saslimušas. Tagad ir jāizlemj, vai turpināt ieslodzījumu, vai nē. Vairums pieredzējušu akvāriju turētāju norāda, ka karantīna, jebkurā gadījumā, nedrīkst būt īsāka par 3 nedēļām. Ir vairāki iemesli, kas spiež zivtiņas ielaist kopējā akvārijā, vēl pirms ir beidzies šeit norādītais laiks. Var būt zivis ir sākušas strauji augt, vai dalīt jau tā nelielo teritoriju? Tādā gadījumā, jūs vairāk riskējat ar zivju veselību, joprojām paturot tās karantīnas tilpnē, nekā palaižot kopējā akvārijā. Pie tam, karantīna nedod 100 % garantiju, ka nekādas slimības neuzbruks jūsu jaunajām un vecajām zivīm.

Ko darīt? Izprovocēt situācijas saasinājumu. Lai to izdarītu, ir jāpasliktina dzīves apstākļi. Kā zināms, pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, krītas arī imunitātes spējas aizsargāt organismu. Uz 3 diennaktīm pazeminiet temperatūru karantīnas akvārijā uz 3-4 grādiem, piemēram no 26 līdz 22. šāds pasākums ļaus noteikt, vai zivīm nav ihtiofterias (parazitāra slimība). Vienkārši veicot profilaksi, šo parazītu nevar nogalināt. Tikai, kad tas ir "atklājis" sevi, zivis var atbrīvot no tā.

Kad visas zivtiņas ir ielaistas kopējā akvārijā, jāatceras, ka karantīnas tilpne ir jāatbrīvo no aprīkojuma un jāizdezinficē.

Un visbeidzot, vēl viens svarīgs moments! Nekad neturiet vienā karantīnas akvārijā zivis, kas nākušas no dažādām vietām, jo arī karantīnā tās apmainās slimībām.

Kam noder karantīnas tilpne?

Materiālu sagatavoja Katarīna Šterna        

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no interneta lapas www.vitawater.ru