Šīs karpu pēcteces ir samērā pieticīgas - tās jūtas labi gan mazos, gan lielos dīķos. Ūdens tilpnē, kuras virsma ir 5 kvadrātmetrus liela, bet dziļums sasniedz 1 metru var turēt 10-20 karpas. Zivju daudzums ir atkarīgs no skābekļa koncentrācijas ūdenī - jo lielāka virsmas platība, jo vairāk elpošanai nepieciešamās gāzes ūdenī. Mākslīgos dīķos koiju skaits var būt vēl lielāks, jo, parasti, lai uzturētu mazo piemājas dīķīti kārtībā, tajā tiek ierīkot filtrēšanas un aerācijas sistēma.

Kā jau minēts, koijas ir pieticīgas, taču iegādājoties tās ir jāpārliecinās, ka zivju izmitināšanai paredzētajā ūdens tilpnē būs nepieciešamie apstākļi. Optimālā ūdens temperatūra ir 18-28 grādi. Karpas spēj izdzīvot arī daudz bargākos apstākļos. Kritiskās nozīmes ir +2 un +30 grādi. Taču tas nenozīmē, ka pie šādas temperatūras zivis jutīsies labi. Nevajadzētu pārbaudīt to izturību. Optimālais skābekļa daudzums 5-30 mg/l. pH nozīme - 6.0 - 8,3. Amonija daudzums mazāk par 0,02, bet nitrītu - mazāk par 0,1. Ūdens parametrus var kontrolēt ar speciāliem testiem, kas ir nopērkami zooveikalos.

Dīķī, kur dzīvos koijas, ieteicams iestādīt ūdens augus. Ir vairākas augu sugas, kuras labi jutīsies āra ūdens tilpnē. Piemēram, visā pasaulē izplatītā elodeja, jeb Egeria densa. Dīķī var uzstādīt arī podiņos ieaudzētas dažādu sugu ūdensrozes, vai citus augus. Tos bieži vien var iegādāties dārza aprīkojuma un stādu veikalos un vairumtirdzniecības bāzēs. Kad dīķis ir sagatavots, tajā var laist koijas. Jāpiebilst, ka visas zivis ir diezgan jutīgas pret apstākļu maiņu, un, nonākot jaunā vidē, vairākas dienas slēpjas dīķa augu puduros.

Lielos dīķos un ezeriņos, kur ir daudz ūdens augu koaijas var nebarot. Dabiskos apstākļos karpas ēd odu un citu kukaiņu kāpurus, dažus aļģu paveidus, augus, respektīvi, papildus barot zivis nevajag. Tomēr, ja vēlaties, lai koijas ātrāk augtu un nebaidītos no jums - piebarojiet tās. Zivis, tāpat kā citas dzīvas radības pielāgojas apstākļiem un spēj iegaumēt barošanas laiku. Tādēļ pārvērtiet to par ikdienas rituālu, kas notiks vienā un tai pašā vietā un laikā. Un, pat ja dīķis ir ļoti liels koijas atpeldēs un priecēs Jūs un viesus ar savām krāšņām krāsām, veiklajām kustībām un uzticēšanos saimnieka rokai. Jā, koijas var pieradināt pie ēšanas no rokas un tas ir visjautrākais mīluļu barošanas pasākums, kādu spējat iedomāties. Savukārt, mazās mākslīgās ūdens tilpnēs zivis obligāti ir jābaro. Pie tam, ir jāparūpējas par barības atlieku un zivju ekskrementu utilizāciju. Ja dīķi nav ierīkota jaudīga filtrēšanas sistēma, visi prieki var ļoti ātri beigties, pie tam, zivīm daudz bēdīgāk, nekā saimniekiem. Maza tilpuma dīķos zivis ieteicams barot ar specializētu granulētu barību vairākas raizes dienā, dodot to nelielās porcijās. Jāatceras, ka koijas, kā jau karpu radinieki, mēdz pārēsties. Ilgstoša pārlieka barošana noved pie iekšējo orgānu aptaukošanās un tas var beigties letāli.

Dīķi, kur mīt koijas ir jāierīko ne tikai filtrēšanas sistēma - ir jāpadomā arī par ūdens mainīšanas paņēmieniem un iespējām. Var ierīkot drenāžas atveres, pa kurām ikdienas aizplūdīs netīrais, amonija un nitrātu piesātinātais ūdens, bet pa speciālu krānu ietecēs jauns. Var veikt ūdens maiņu patstāvīgi, taču, ja dīķi ir piemērota filtrēšanas sistēma, ūdens parametriem būtu jāpaliek normas robežās.

Vēl viens svarīgs moments - karpu pārziemošana. Mūsu platuma grādos, kur ziema mēdz būt ļoti auksta, galvenā problēma ir ledus. Dīķa īpašniekam ir jārūpējas par to, lai dīķa baltajā ziemas kažokā vienmēr būtu kāds caurums - āliņģis. Metāna gāze, kas rodas, pūstot augiem, neizdalās atmosfērā, bet gan paliek zem ledus un smacē zivis. Lai āliņģis nekad neaizsaltu uz ūdens var atstāt pludiņu, piemēram, no putuplasta, ierīkot kādu pastāvīgi ieslēgtu sildelementu, vai nelielu sūkni, kas atradīsies tuvu ūdens virsmai un, kustinot to, neļaus dīķim aizsalt pilnībā. Cirst āliņģi ar cirvi vai lauzni nedrīkst, jo trieciena vilnis var nogalināt zivis, kuras nekustīgi dus dīķa dibenā. Var izmantot parasto "bļitkotāju" urbi. Taču galvenais, katru dienu ir jāpārbauda, vai āliņģis nav aizsalis.

Ja dīķi ir maz koiju, piemēram 3-5, tās var pārziemot kādā lielā akvārijā, kas novietots, piemēram, mājas pagrabā. Uz to ieteicams pārvietot arī vērtīgākos ūdens augus.

Jāpiebilst, ka koijas var turēt ne tikai dīķos, bet arī lielos akvārijos mājās vai ofisā, kā arī dekoratīvajos baseinos oranžērijās un ziemas dārzos. Galvenais nosacījums ir laba filtrēšanas sistēma, jo, bieži vien, koijas, kā arī to attālās radinieces no tās pašas zivju dzimtas - zelta zivtiņas, salīdzina ar rukšiem. Tās daudz ēd un tik pat intensīvi piemēslo savu "māju". Tādēļ, galvenais koiju īpašnieka darbs ir rūpēties par dīķa tīrību un zivju labsajūtu.