Krāsainas, draudzīgas, izturīgas, lielas un rotaļīgas -japāņu, jeb dekoratīvās karpas atbilst daudzu akvakultūras cienītāju prasībām.

Vārds "koi" tulkojumā nozīmē "karpa". Ir grūti noticēt, ka šīs raibās un vienkrāsainās, taču vienmēr ļoti spilgtās zivis ir parasto Eiropas un Āzijas ezeros un dīķos mītošo karpu pēcteči. Sen senos laikos melnās savvaļas karpas ir dzīvojušas tikai Kaspijas jūras reģionā. Daži mājieni vēsturiskos manuskriptos, ļauj secināt, ka pirmo reizi karpas ir pieradinātas un padarītas par mājdzīvniekiem Persijā. Pateicoties šo zivju izturībai un tirdzniecības sakaru attīstībai, karpas jau drīz izplatījās visās Tālo austrumu valstīs. Pirms aptuveni diviem ar pusi tūkstošiem gadu karpas tika ievestas Ķīnā, kur šīs zivis ieguva mums zināmo nosaukumu. Kāda leģenda vēsta, ka slavenais filozofs Konfūcijs pat nosauca savu dēlu par Koi, par godu zivij, ko saņēma dāvanā no imperatora. Arī mūsdienās, Ķīnā, karpa simbolizē spēku un izturību.

Precīzi nav zināms, kad un kā karpas nonākušas Japānā. Pirmās rakstiskās liecības attiecas uz mūsu ēras 8 gadsimtu. Visticamāk, ka iekarotāji, kas ieradās no Padebešu impērijas, Japānā ieveda arī karpas. Šīs izturīgās un dzīvotspējīgās zivis ātri vien izplatījās salu ezeros un upēs. Pēcāk, tās kļuva par galveno proteīna avotu nabadzīgo reģionu iedzīvotāju ēdienkartē. Vienam Japānas rajonam - provincei Niigata, karpu audzēšanas attīstības ir īpaša vieta. Niigatas - augstu kalnu, dzidru upju un biezu mežu zemes iedzīvotāji pārsvarā audzēja rīsus. Lai rīsu lauku uzturēšanai nekad netrūktu ūdens, zemnieki veidoja mākslīgus rezervuārus. Bet tie taču bija ideāli piemēroti karpu audzēšanai! Pakāpeniski attīstījās karpu audzēšana pārtikai. Mazuļus nobaroja no izšķilšanās brīža pavasarī līdz rudenim, bet pieaugušos vaisliniekus bargajās ziemās turēja iekšpagalmu dīķīšos, dažreiz arī ūdens tilpnēs māju iekšienē, kur tos varēja labāk pasargāt no laika apstākļu ietekmes. Vaislinieku labsajūtas nodrošināšana bija visas zemnieku ģimenes galvenais uzdevums - par cik, tajos laikos nebija ne kompresoru, ne arī cita aprīkojuma, visi ģimenes locekļi pēc kārtas kūla dīķa ūdeni, lai nodrošinātu pienācīgu ūdens aerāciju.

Pirmo reizi karpu krāsas izmaiņas pamanītas 19 gadsimta vidū. Atšķirīgās zivis kļuva pār katras mājas mīluļiem un lepnumu. Tās atlasīja un krustoja ar citām zemnieku ģimenēm piederošajām zivīm, rezultātā iegūstot noturīgas pasugas pazīmes. Par populāriem mājdzīvniekiem koi karpas kļuva tikai 20 gadsimta sākumā, kad tām savu uzmanību pievērsa turīgi cilvēki. Tieši tad par šīm krāsainajām un izturīgajām zivīm kļuva zināms arī ārpus Niigatas provinces - informācijas noplūdi nodrošināja tirgotāji un augstmaņu viesi.

Pirmo reizi plašāka publika ar koi karpām tika iepazīstināta tikai 1914 gadā, izstādē Taišo, Tokijā. Visu selekcionāru labākais veikums pārsteidza japāņus, jo līdz šim neviens nebija redzējis tik krāšņas karpas. Pēc piedalīšanās izstādē, daži no labākajiem eksemplāriem pārcēlās uz dzīvi Imperatora pils aizsarggrāvī, Japānas galvaspilsētā. Kopš šīs dienas koi karpas sāka audzēt pārdošanai. Taču, tikai beidzoties Otrajam Pasaules karam, kio karpas kļuva zināmas Rietumu pasaulei. Iesākumā šīs zivis maksāja pasakaini daudz un tās turēja tikai ļoti bagāti un slaveni ļaudis. 1947. gadā šīs zivis pirmo reizi tika ievestas ASV, bet 1966. - Lielbritānijā. Pēc kara šīs zivis oficiāli tika pārdēvētas par Nišikigoi, tulkojumā - brokāta karpa, taču pasaulē tās vairāk ir pazīstamas ar parasto koi - karpa.

Ļoti drīz karpu audzēšana kļuva populāra visā pasaulē, un arī Latvijas dīķos aizvien biežāk ir pamanāmas koi karpu krāsainās muguriņas.