Ir vasara. Ārā spīd saule. Termometrs rāda 30 grādus ēnā. Akvārijā temperatūra ir tāda pati, ja ne vēl augstāka. Katra akvārija īpašnieks, kuram jau sen ir zināms, ka optimālā ūdens temperatūra tropiskajā akvārijā ir 24-28 grādi, bet ne augstāka, šādā situācijā sāks uztraukties par savām zivtiņām. Izņēmums ir diskusi, kuriem nepieciešams patiešām silts ūdens - 30-32 grādi.

Atelpa akvārija īpašniekam un iemītniekiem ir tikai vēsās, lietainās dienās, kad gaisa temperatūra ārā un ūdens temperatūra akvārijā krītas pati no sevis. Bet ko darīt skaistajās, saulainajās dienās, kad pārnākot mājās vakarā, Jūs ieraugāt, ka akvārijā drīz jau būs zivju zupa ar, vai bez zaļumiem? Turīgiem ļaudīm, un tādiem, kuri zivtiņu dēļ upurēs "pēdējo kreklu" ir ļoti ērta, garantēti veiksmīga izeja no situācijas - kūleris un/vai čīleris. Pirmais ir dzesētājs, otrs - ledusskapis akvārijam. Jā, jā. Tieši ledusskapis. Tiesa gan šis aprīkojums var maksāt dārgāk kar pašu akvāriju.

Kāpēc tad būtu vajadzīgi tādi tēriņi? Lieta tāda, ka ne tikai vasaras gaisa temperatūra ietekmē akvārija vidi. Mūsdienās, akvāriju aprīkošanai izmanto daudz dažādas tehnikas. Tās blakusiedarbība vienmēr ir siltuma izdalīšanās. Un, par cik lielākā daļa akvāriju ir aprīkota ar apgaismes vākiem, tad visas sistēma uzsilst vēl vairāk, jo nepieplūst gaiss un arī iztvaikošana ir ierobežota.

Kāpēc pārlieka ūdens uzsilšana ir bīstama? Pati temperatūra, kā tāda zivīm īpaši nekaitē. Lai gan visur tiek minētas tās vai citas zivtiņu sugas turēšanas temperatūras, tās ir optimālās, bet nebūt ne galējās. Jebkura zivtiņa spēj izdzīvot gan daudz aukstākā, gan daudz siltākā ūdenī, nekā tas ir ideālos un dabiskiem tuvinātos apstākļos. Pie tam diezgan ilgu laiku. Tādēļ pati ūdens temperatūra nav galvenā problēma. Daudz bīstamāka ir skābekļa koncentrācijas pazemināšanās, akvārija eksistences produktu sadalīšanās un citi faktori. Jo siltāks ūdens, jo mazāk skābekļa tajā šķīst un ātrāk tas izdalās. Savukārt vielmaiņa aukstasiņu radījumiem, kādas, bez šaubām, ir akvāriju zivtiņas, paātrinās. Gan zivis, gan gliemeži, gan arī mazāki akvārija iemītnieki - baktērijas, cenšas elpot ātrāk, taču nevar, jo skābekļa ir ļoti maz. Arī ogļskābās gāzes daudzums krītas, tādēļ augi pārstāj attīstīties un patērēt organiskās un minerālvielas. Pie tam arī gaismas vasarā ir daudz vairāk un ūdens akvārijā var "uzziedēt", proti, tajā savairosies milzīgi daudz mikroskopisko aļģu. Smagākajos gadījumos, naktī, kad zaļie augi patērē skābekli, zivis vienkārši var nosmakt.

Tādēļ, vasaras laikā ieteicams ierīkot papildus aerāciju. Pirmkārt, ūdens tiks piesātinās ar skābekli, otrkārt ātrāk iztvaikos, tādējādi pazemināsies temperatūra akvārijā. Otra lieta, ko nedrīkst atstāt novārtā, pat, ja atvaļinājums jāpavada ārpus mājām, ir ūdens tīrības uzturēšana. Apstākļos, kas atšķiras no optimālajiem, zivtiņu apetīte krītas. Tātad, ja turpināsiet barot tās kā iepriekš, situācija tikai pasliktināsies, jo akvārijā uzkrāsies ne tikai ekskrementi, bet arī ēdiena atliekas, kas tik siltā ūdenī pūs vēl intensīvāk.

Vasarā ieteicams zivis barot tikai katru otro dienu. Var būt pat retāk un samazināt devas. Citādi ūdens ļoti ātri bojāsies. Daudz ātrāk, nekā ziemā. Jāpiebilst, ka karstums apdraud arī jau stabilus akvārijus, ar labu biofiltrācijas sistēmu. Karstā ūdeni, kur ir maz skābekļa arī baktēriju kolonija var samazināties. Kā secinājums, amonijs un nitrāti netiks pienācīgi apstrādāti un uzkrāsies ūdenī. Tas, kā zināms, var novest pie zivtiņu novārgšanas un pat bojāejas. Tas ir vēl viens iemesls, kā dēļ nevajag uzķerties uz zivtiņu izmisīgajiem "brēcieniem" pēc ēdiena. Jāpiebilst, ka zivtiņas, dzīvā, stabilā akvārijā var nebarot pat 2 nedēļas. Īpaši viegli tādu badu pārcieš ar dzīviem augiem dekorētu akvāriju iemītnieki.

Lai akvārija ūdens ilgāk paliktu tīrs, vasaras karstumā ieteicams katrā ūdens mainīšanas reizē sifonēt grunti. Tas atvieglos ekosistēmas cīņu par izdzīvošanu. Vispār ir ieteicams pamainīt no 10-30% ūdens kad vien ir iespējams. Un tomēr, akvārija īpašniekam ir jābūt gatavam, ka novārgušas, slimas un vecas zivtiņas vasarā var iet bojā.

Ko darīt?

Ir vairāki akvārija ūdens dzesēšanas paņēmieni.

Lai arī kādu paņēmienu jūs neizvēlētos, karstā vasarā akvārija iemītnieki jums būs pateicīgi un arī Jūs izvairīsities no nepatīkamām emocijām, "apglabājot' iemīļotās zivtiņas.

Materiālu sagatavojusi Katarīna Šterna

P.S. Šādus akvārija ūdens dzesēšanai paredzētus ledusskapjus ražo Resun (skat.bildē) un citas pasaules līmeņa akvārija aprīkojuma ražotājfirmas.