Angļu mastifa, dēvēta arī par senangļu mastifu, senči cēlušies Āzijā, no kurienes tirgotāji tos ieveduši Anglijā. Senākās rakstiskās liecības par šiem suņiem saglabājušās no romiešu iebrukuma laikiem - kareivji suņus ņēma līdzi kara gaitās, lai nodarbinātu kaujās un cīņu arēnās. Mūsdienās mastifi ir diezgan reta šķirne, lai gan savulaik tie sekmējuši daudzu citu suņu šķirņu rašanos. Latvijā šobrīd populārāki ir pēc izskata līdzīgie bulmastifi.

Mastifs ir augumā liels suns - augums suņiem virs 76cm, svars vismaz 75 kg, kuces augums virs 69 cm, svars ne mazāks par 65 kg. Vajadzīgi īpaši dzīves apstākļi. Ja vēlaties mastifu turēt kā vienkāršu kompanjonu, ap māju jābūt pietiekami lielai teritorijai suņa brīvām pastaigām. Lieki piebilst, ka mastifs nav turams pilsētas dzīvoklī vai dārzkopības saimniecībā pie ķēdes.

Barošanai jābūt īpaši sabalansētai un kalorijām bagātai, sevišķi kucēna vecumā.

Mastifi ir gudri suņi, tiem nepieciešama cilvēku sabiedrība. Suns prasa daudz uzmanības. Mastifam ir ļoti izteikti sarga instinkti. Pret svešiem sākumā izturas visai atturīgi, tuvāk iepazinies, pats vēlas kontaktēties. Ar mierīgu, draudzīgu dabu apveltītais suns pret iebrucējiem neizturas ar tādu maigumu kā pret sava "bara" locekļiem. Aizkaitināts mastifs kļūst nevadāms un aizstāv gan saimnieku, gan tā īpašumā esošo mantu. Ņemot vērā šī suņa izmērus, tas jau no mazotnes jāaudzina pacietīgi un stingri. Pretējā gadījumā suns var kļūt nekontrolējams un sociāli bīstams. Lielo izmēru dēļ nav piemērots nekādiem suņu sporta veidiem.

Mastifa masīvais, spēcīgais ķermenis klāts ar īsu, piegulošu apmatojumu, parasti gaišā krāsā, raksturīga ir melnā "maska" uz purna. Veselība diezgan laba, taču ir vērojama tendence uz lielo suņu šķirnēm raksturīgākajām kaitēm - locītavu deformāciju, vēdera uzpūšanos utt. Kā jau pārsvarā lielo šķirņu pārstāvjiem - samērā īss mūžs. Augšanas periodā pārpūle atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz balsta aparāta veidošanos.

Materiāla tapšanā izmantota "Suņu avīze"