Ampularia australis "Gold"  Zelta ampulārija
Ampularia australis "Lemon"  Ampulārijs "citrons"
Ampularia australis "Brown"  Brūnā ampulārija

Dzimta: Ampullariidae
Izcelsme: sastopamas praktiski visā pasaulē
Izmērs: līdz 45-80 mm
Dzīves ilgums: līdz 2-4 gadi (jo lielāka temperatūra akvārijā, jo īsāka ir gliemežu dzīve)
Ūdens: pH 7 un vairāk, regulāri jāmaina ūdeni, jāierīko filtrāciju un aerāciju
Barība: dzīvā, sausā, zaļumi obligāti (burkāni, gurķi, salāti, spirulīnas tabletes u.t.t.)

Akvāriju turētājiem pazīstamās ampulārijas ir atklātas un aprakstītas 18 gadsimta beigās. Mūsdienās gliemeži, kurus nereti sauc par ābolgliemežiem (izmēra un formas dēļ), par "mīklainajiem gliemežiem" un tamlīdzīgi, patiesībā ir pieskaitāmi pie Pomacea dzimtes. Zooveikalos un akvārijos parasti ir sastopamas trīs veidi: Pomacea bridgesii, Pomacea canaliculata, Pomacea paludosa (attēlā redzamas gliemežvāka uzbūves atšķirības). Noteikt, kas par gliemezi ir jūsu priekšā ir būtiski, jo tikai Pomacea bridgesii der akvārijam, kurā būs dzīvie augi. Pārējie gliemeži, to skaitā arī Marisa cornuarietis (gigantiskā spole - tās spirāle ir izvietota vienā plaknē; krāsojums - gaiši brūns fons un 2-3 tumši brūnas strīpas uz "muguras"), labprāt ēd augus un bieži vien pat salātu iekļaušana viņu ēdienkartē nelīdz. Savukārt Pomacea bridgesi zobi ir ļoti mīksti un viņa var apēst tikai atmirušas un nedaudz iepuvušas augu daļas. Neļaujiet, lai gliemežvāka un ķermeņa krāsa jūs maldina - tikai forma atšķir vienu Pomacea vidu no cita.

Pomacea bridgesii 45 - 65 mm
Pomacea canaliculata 45 - 80 mm
Pomacea paludosa 45 - 65 mm

Šiem gliemežiem ir gan žaunas, gan plaušas, kas ļauj tiem izdzīvot dažādās vidēs, tai skaitā arī ūdenī ar zemu skābekļa koncentrāciju. Vēl viena īpatnība, kas ļāvusi šiem gliemjiem veiksmīgi attīstīties un ieņemt teritorijas, ir "durtiņas", jeb ieejas vāciņš. Gliemezim saraujoties, vāciņš aizveras un plēsējs netiek klāt maigajai miesai.

Vairākiem Pomacea veidiem ir arī elpošanas caurule-sifons. Šo orgānu veido mantijas krokas un tas ļauj gliemezim ieelpot gaisu, atrodoties zem ūdens. Šāda stratēģija paglābj gliemezi no glūnošiem putniem.

Vēl viena pārsteidzoša ampulāriju īpašība - rūpes par pēcnācējiem. Gliemezis savus ikrus novieto nevis ūdenī, kur tiem tiek klāt zivis, bet gan 10-15 centimetru augstumā virs tā. Dabā uz augiem un akmeņiem, bet akvārijā - uz stikla.

Ampulārijas (paliekam pie šī nosaukuma, jo tas ir iegājies akvāriju turētāju sfērā) lieliski sadzīvo ar maza un vidēja izmēra zivīm. Arī ar lielām, ja viens tās nav iecienījušas gliemežu gaļu. Pie tādām pieskaitāms arī makropods, kurš var tikt galā ar nelielu ampulāriju. Vienam gliemim pietiek ar 10 litrus lielu tilpumu. Akvārija jābūt ar vāku, lai no rīta gliemeži nav jāmeklē pa visu dzīvokli. Virs ūdens jāatstāj pietiekoši daudzu vietas, kur gliemeži varētu novietot ikru ķekarus. Ja ir vēlēšanās sagaidīt pēcnācējus ieteicams atstāt 10 centimetru brīva stikla.

Ja gliemežvāks kļūst pārāk plāns, caurspīdīgs, vai tā pirmie, paši mazākie līkumi nodilst, akvārijā jāieliek jūras gliemežvāki, marmora plāksnītes, vai jāpielej šķidrums ūdens cietības palielināšanai. Lieta tāda, ka pārāk mīkstā ūdenī nav pietiekoši kalcija, kas nepieciešams gliemežvāka celtniecībai.

Šie gliemeži nav hermofrodīti, lai tie vairotos, nepieciešams pāris. Atšķirt gliemežus ir ļoti grūti, tādēļ akvārijā vienkārši jātur vairākas ampulārijas, un, gan jau pāris izveidosies. Lai veicinātu vairošanos, ieteicams palielināt ūdens temperatūru un barības daudzumu (gliemežiem paredzētā pārtika - zaļumi - ūdeni nebojā).

Kad ikri novietoti ārpus ūdens, tie sākumā ir piena krāsā un mīksti. Pēc divām dienām tie sacietē un iegūst nokrāsu - no baltas līdz dzeltenai un koši rozā. Mēdz būt arī zaļi un balti.