Lasiancistrus Niger L-039 Lasiancisrts melnais
Ancistrus Ancistrs parastais
Leporacanthicus Galaxias L-007 Zvaigžņotais leporaknts
Leporacanthicus triactis L-091 Leporaknts „vampīrs”
Ancistrus Tamboensis L 89 Dūmakainais ancistrs
Ancistrus spec. "Gold" „Zelta” ancistrs
Ancistrus sp. "Red+Black" „Melnās asinis”
Ancistrus spec. "Long fin" Plīvurspuru ancistrs
Panaque Nigrolineatus Panaks melni svītrotais, „melnā zebra”
Panaque Vitatta L-204 „Kuprainais” panaks
Panaque L-204 „Imperatora” panaks
Pterygoplichthys gibbiceps „Zīda” pterigoplihts
Peckoltia pulcher „Daiļā” pekoltija
Peckoltia vittata Raibā pekoltija
Peckoltia Sp.Clown Pekoltija „klauns”
Sturisoma Slaidā sturisoma
Farlowella acus Farlovella
Hypostomus plecostomus Plekostoms

Dzimta: Loricariidae
Izcelsme: Dienvid- un Centrālamerika
Izmērs: 6-25 cm, atkarībā no sugas
Dzīves ilgums: līdz 5 -15 gadiem, atkarībā no sugas
Ūdens: dGH līdz 15, рН 6 - 7,5, temperatūra 24—28 grādi

Barība: saldētā, sausā, obligāti jādod augu izcelsmes produkti; parasti barojas uz grunts, bet ir zināmi gadījumi, kad pterigoplihti un ancisri iemācījušies ņemt ēdienu tieši no saimnieka rokas.

Visi Loricariidae dzimtas sami ir miermīlīgi noskaņoti pret citiem akvārija iemītniekiem. Dažu sugu pārstāvji ir agresīvi pret sev līdzīgajiem. Ir ieteicams akvāriju aprīkot ar slēptuvēm. Cik zivtiņu, tik patvērumu (siekstas, māla podi, kokosriekstu čaumalas, dažādas dekorācijas). Lorikarīdu samus bieži vien izmanto kā akvārija tīrītājus, jo tie ļoti labprāt noēd aļģes, kas saaug uz siekstām, akmeņiem un stikla. Tiesa gan jāņem vērā, ka pieaugot, tie labprātāk sāk ēst regulāro barību un pārējo laiku slinki gulšņā kaut kur uz grunts. Šinī periodā lorikarīdiem jāsāk dot arī diezgan daudz augu pārtikas, piemēram, spirulīnas tabletes, salātu lapas, notīrīti gurķi. Pavasarī var dot pieneņu un liepu lapas. Savukārt, ja akvārijā ir sieksta, un tās ar laiku sāk pūt, tad ir ieteicams iegādāties panakus. Šīs zivis uzturēs koka dekorāciju kārtībā, regulāri to „pulējot” un notīrot satrūnējušās koksnes daļiņas.

Sturisomas un farlovellas nav ieteicams turēt kopā ar lielām un agresīvām zivīm, kā arī ar citiem piesūcekņu samiem. Akvārijā, kur tās mīt ir jābūt lieliski līdzsvarotai ekosistēmai, no nitrētiem tīram ūdenim un labai aerācijai. Šīm zivtiņām patīk straume. Lorikārijas un farlovellas ir gatavas nārstot aptuveni 1 gada vecumā. Tēviņi ir ievērojami slaidāki un tumšākā krāsā, nekā mātītes.

Pekoltijas jaunībā ir miermīlīgas pret visām zivī, bet, pieaugot, kļūst agresīvas pret savas sugas pārstāvjiem. Īpaši izteikta konkurence vērojama tēviņu starpā. Barojot pekoltijas, jāatceras, ka šīs zivtiņas ir vairāk gaļēdājas, nekā veģetārieši. Tām regulāri jādod gaļa, vai saldēta barība. Ja pekoltijām pietrūkst pārtikas, tās sāk grauzt augus. Mātītes apaļīgākas nekā tēviņi.

Panakiem ļoti garšo koksne, tie labprāt ēd arī dāžadus dārzeņus. Var būt agresīvi attiecībā pret citiem lielajiem ancistrini. Mātītes ir lielākas un apaļīgākas.

Ancisrus sugas pārstāvjeim ir nepiecieāmi patvērumi un ir ļoti vēlams akvārijā ierīkot straumi. Ir gatavi nārsto 12-18 menešu vecumā. Lai stimulētu nārstu, ieteicams izvēlēties ”harēmu”- turēt kopā vienu tēviņu un vairākas mātītes. Mātītes ir lielākas un apaļīgākas.

Laporokanti ir agtresīvi pret savas sugas pārstāvjiem un citiem „pleco” samiem. Visus laporokantus sauc arī par „vampīriem”, jo tiem uz augšējā žokļa ir divi asi zobi.